Svētā Gara augstās Debesu dāvanas saņemšana

“Un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt.” [Ap.d.2:3-4]

Svētais Gars savu darbu neuzsāka pirmajos Vasarsvētkos, kas aprakstīti Apustuļu darbu 2. nodaļā. Svētais Gars runāja un rakstīja arī caur Vecās Derības laika Dieva svētajiem cilvēkiem, praviešiem, un tieši Viņš bija tas, kas radīja cilvēku sirdīs visu patiesi labo pēc grēkā krišanas. Šajā 4000 gadu periodā Viņš savu darbu darīja slepeni. Bet pirmajos kristīgajos Vasarsvētkos Viņš iznāca no apslēptā stāvokļa, dzirdami kā spēcīga, strauja vēja rūkoņa un redzami kā ugunīgas mēles, kas nolaidās uz ikvienu klātesošo. No šā brīža Viņš ir atklājis Savu dievišķo spēku un varenību, izdalot Savas godības pilnās dāvanas cilvēkiem no visām zemēm. Ja Svētais Gars iepriekš bija pilējis kā debesu rasa, tad tagad Viņš ir izlējis Sevi varenās straumēs. Līdz Kristum Viņa darba lauks bija gandrīz tikai izraudzītās Dieva tautas, Israēla vidū; pēc Kristus Viņš paplašināja Savu darba lauku, lai aptvertu visu cilvēci.

Kāpēc Svētais Gars tieši tajā laikā tika publiski izliets? Tas parādīja, ka Svētā Gara augstās Debesu dāvanas mēs saņemam tikai pateicoties Kristus izpirkšanas upurim pie krusta Golgātā, kas notika dažas nedēļas pirms pirmajiem kristīgajiem Vasarsvētkiem. Tas parāda, ka Svētā Gara nākšana notika pateicoties Kristus dzīvei, Viņa ciešanām, nāvei, augšāmcelšanās notikumam un Viņa Debesbraukšanai. Pirms Svētais Gars varēja uzsākt publiski darīt Savu darbu, cilvēkiem bija jātiek samierinātiem ar Dievu Tēvu caur Dēlu. Tādējādi patiesais līdzeklis, ar kura palīdzību Svētais Gars nonāk cilvēka sirdīs, ir nevis biedējošais pasludinājums no kūpošā un dārdošā Sinaja, bet gan žēlastības sludināšana par Golgātu un par Dieva lielajiem darbiem. Svētais Gars nāk nevis ar mūsu darbus nosodošo Bauslības sludināšanu, bet gan ar saldo un mierinošo Evaņģēliju, tas ir, ar sludināto vārdu par Dieva žēlastību Kristū. Kristība Garā un ugunī, ko savulaik piedzīvoja dārgie apustuļi, parāda, ka Dievs šo lielāko no visām Savām dāvanām, Savu Svēto Garu, dod mums – nevis atbilstoši mūsu nopelniem, bet gan – no Savas dāsnākās un maigākās žēlastības Kristū Jēzū.

Kurš no mums, kas patiesi piedzīvojis Bauslības spēku kā baisu un strauju vētru, nevēlētos piedzīvot žēlastības Gara maigā vēja čaboņu? Kurš, sajutis savu nāvi, nevēlas saņemt dzīvības Garu? Kurš, sajutis savu bezspēcību, nevēlas iegūt spēku Svētajā Garā? Kurš, esot nemierā un sirdsapziņas mokās, neilgojas pēc mierinājuma, iedrošinājuma un miera Gara? Kurš, kuram neliek mieru un uzmācas šaubas par Dieva žēlastību un Viņa svētību, labprāt nepieņemtu taisnības un pārliecības Garu? Kurš, kuram apnicis dzīties pēc šīs pasaules labumiem un gaistošajiem priekiem, nevēlas patiesa mūžīga Debesu prieka Garu?

Atbilde ir – visi, kas izjūt garīgo postu, no kura paši saviem spēkiem nespēj atbrīvoties, – visi, kurus Bauslība ir apciemojusi un vedusi izmisumā, un – visi, kas ir izslāpuši pēc dzīvības ūdens, – viņi visi to visu ļoti vēlētos. Viņiem nevajag jukt prātā vai pūlēties, strādājot savā labā. Viņiem nevajag domāt, ka viņi nav cienīgi saņemt Svētā Gara Kristības milzīgo žēlastību, un viņiem nevajadzētu ticēt, ka vispirms ir jāsagatavojas, lai to saņemtu. Viņiem nevajadzētu darīt neko citu, kā vien ticēt patiesajam un dārgajam Vārdam, kas māca, ka Kristus Jēzus nāca pasaulē, lai glābtu grēciniekus, – arī viņus.

Tad viņi uzreiz piedzīvos, kā Dieva sirds atveras priekš viņiem, un kā no tās plūst Gara straumes, lai dotu valgmi viņu izkaltušajām, nespēcīgajām sirdīm. Tieši tiem, kas savās sirdīs ir vislielākie no grēciniekiem, ir dots Dieva apsolījums: “Es izgaisinu tavus pārkāpumus kā miglu un lieku izklīst taviem grēkiem kā mākonim,” [Jes.44:22] un: “Visi izslāpušie, nāciet pie ūdens, un, kam nav naudas, nāciet, pērciet un ēdiet! Nāciet, pērciet maizi bez maksas, par velti, arī vīnu un pienu!” [Jes.55:1]

Neskatoties uz pasaules un sātana pārbaudījumiem, ikreiz, kad nabaga grēcinieks ticībā mēģina uzņemt Kristu, Svētā Gara balodis uzreiz ir klāt, lai lidinātos virs viņa un dāvātu viņam mieru, ko Dievs vien var dot.