Ne spoka nebīsties

“Bet, kad tie Viņu redzēja pa jūru staigājam, tie noturēja Viņu par spoku un iesāka brēkt, jo visi Viņu redzēja un izbijās. Un tūdaļ Viņš ar tiem runāja un uz tiem saka: “Turiet drošu prātu, Es tas esmu; nebīstieties!”” [Mk.6:49-50]

Šajā Rakstu vietā atklājas gan Dieva visvarenība, gan cilvēka vājums un mazticība. Ievērosim abas šīs patiesības.

Jēzus staigāšana pa ūdens virsu cilvēka loģiskajam prātam nav pieņemama. Neticīgie par to uzjautrinās, apgalvojot, ka tā var notikt vienīgi teikās un pasakās. Varbūt senatnē ļaudis tam ticējuši, taču mūsdienās šādi stāsti vairs nevienu neinteresē.

Jā, tā viņi apgalvo. Patiesību sakot, arī Jēzus laikā neviens tam negribēja ticēt. Mācekļi domāja, ka viņiem tuvojas spoks. Interesanti, ka viņi vieglāk spēja noticēt spokiem, nevis tam, ka Jēzus staigā pa ūdens virsu!

Kristiešiem vienmēr ir bijis grūti ticēt Dieva visvarenībai. Jēzus mācekļi guva apliecinājumu tam, ka Dieva varenība ir augstāka par dabas likumiem. Tomēr sākumā viņi neticēja savām acīm un pazina Jēzu tikai tad, kad Viņš tos uzrunāja.

Cilvēks, kas iepazinis Svētos Rakstus kā patiesu Dieva vārdu, neapšaubīs Bībeles vēsti un ticēs tās patiesībai – Evaņģēlija labajām un priecīgajām ziņām. Arī mums visiem dzīve reizēm pārvēršas par tumšu nakti, kad vētras radītie viļņi gāžas pāri mūsu dzīves sīkajai laivai. Taču vētras vidū pie mums nāk Jēzus, kaut izbīlī mēs Viņu nepazīstam.

Kad nakts tumsa ir visdziļākā un viļņi vislielākie, atceries, ka Jēzus arvien ir tepat blakus. Liec pie sirds Viņa vārdus: Tas esmu Es! Nebīsties!

Svētīgs ir cilvēks, kas klausās Jēzus balsī arī tad, kad dzīves vētras un nakts tumsa kļūst biedējoša. Jā, svētīgs ir cilvēks, kas atceras par Jēzus pastāvīgo klātbūtni.

Ja gadījuma arī tu nonāc līdzīgā situācijā, droši pieķēries šiem vārdiem un ļauj, lai Jēzus balss tev saka: turi drošu prātu, Es tas esmu; nebīsties!