Ticīgais krīt – tas nav brīnums

“Kas šķita stāvam, lai pielūko, ka nekrīt.” [1.Kor.10:12]

Ak, es diemžēl pat pārāk labi zinu, ka ir jānāk vēl daudziem kārdinājumiem; un nav brīnums, ja cilvēks krīt. Bet tas gan ir brīnums, ja cilvēks, kas pakritis, atkal pieceļas un spēj stāvēt.

Pēterim bija jākrīt, lai viņš uzzinātu, ka ir tikai cilvēks.

Un arī šodien krīt pat Lebanona ciedri, kas ar savām galotnēm sniedzas līdz pašā debesīm, jā – un brīnums pār visiem brīnumiem ir tas, ka ir krituši pat tādi kā eņģelis Debesīs un Ādams Paradīzē. Kāds tad brīnums, ka vēja brāzma loka niedri un nodzēš kvēlošu dakti?