Dievs mani sūtījis

“Dievs mani šurp sūtījis, lai jums saglabātu dzīvību.” [1.Moz.45:5]

Redzi, cik brīnišķīgs doktors un lielisks teologs ir Jāzeps – cik prasmīgi viņš skaidro gan Dieva vārdus, gan darbus. Viņš saka: jūs mani nodevāt un pārdevāt, tas ir skaidrs; bet nu klausieties un mācieties atzīt Dieva padomu un nodomu lietās, kuras esat vai neesat darījuši. Jūs esat mani pazudinājuši un nonāvējuši, un to neviens nevar noliegt. Bet kas šī pazudināšana un nonāvēšana ir Dieva priekšā? Vienos un tajos pašos darbos Dieva un jūsu pašu nodomi ir bijuši atšķirīgi. Dievs jūsu ļauno nodomu un gribu ir izmantojis dzīvības uzturēšanai – ne tikai manas dzīvības uzturēšanai, kas nebūtu liela lieta, bet dzīvības uzturēšanai vispār. Dzīvības dēļ Dievs mani šurpu sūtījis. Ne jūs, bet Tas Kungs ar jūsu starpniecību ir sūtījis mani uz šo zemi.

Tādēļ šeit īpaši jāievēro vārdi par Dieva padomu, kas tiek slavēts arī Jes.55:8-9: “Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi,” saka Tas Kungs. “Cik augstākas ir debesis par zemi, tik augstāki Mani ceļi par jūsu ceļiem un Manas domas par jūsu domām.”

Tādēļ mācīsimies nesekot savām pašu domām, lai necenstos pēc sava prāta un padoma izspriest, izvērtēt un saprast visus notikumus, darbus un to iznākumu.

Pasaules priekšā Kristus tiek nonāvēts, pazudināts un nokāpj ellē; taču Dieva priekšā šī nokāpšana kļūst par svētību un pestīšanu visai pasaulei – no iesākuma līdz galam.