Kāpēc Dievs mani neuzklausa
Ja es netaisnību turētu savā sirdī, tad Tas Kungs, Visuvarenais, mani nebūtu uzklausījis. [Ps.66:18]
Psalma autors runā par Dieva bērniem zināmu patiesību, ka Tas Kungs neuzklausa cilvēku, kura sirds ir pilna ļaunām domām un sliktiem nolūkiem.
Dzīve ar Dievu kristietim sniedz daudzveidīgu pieredzi. Būt kristietim nenozīmē tikai atšķirīgu skatījumu uz dzīvi un mācību. Dieva bērni zina, ka kristīga dzīve ir daudz kas vairāk – tā ir personiska kopība ar Dievu ticībā Jēzum.
Ticīgi cilvēki par to ir daudz runājuši un rakstījuši. Šo patiesību ļoti spēcīgi apliecina Vecās Derības psalmi, kā arī kristīgās baznīcas dziesmas un himnas. Jespers Svedbergs sacerēja dzejoli par kristieša drošību, vēršoties pie Dieva lūgšanā:
Es paceļu acis uz Viņa kalniem; No kurienes nāk mana palīdzība?
Tas Kungs man sūta Savu gaismu Un vienmēr mani vada.
Viņš rada debesis un zemi, Viņš dzird manas lūgšanas
Un dod man patvērumu.
Savukārt 69.psalma vārdi apraksta pieredzi, kad lūgšanas saikne ar Dievu ir pārtrūkusi un cilvēkam ar Viņu vairs nav uzticības pilno attiecību. Tāda bija psalma autora pieredze. Arī mēs – tu un es – noteikti zinām, ko tas nozīmē.
Tas Kungs mani neuzklausa, ja manā sirdī mājo netaisnība. Kad manu sirdi pārņem ļaunas domas – nešķīstas iekāres, tieksme pēc netaisnas peļņas vai vēlēšanās atmaksāt ļaunu ar ļaunu, lūgšana kļūst smagnēja un man šķiet, ka debesis ir aizslēgtas. Par to nav jābrīnās, jo kristieša sirdī tādas domas nedrīkst mājot.
Nonākot šādā kļūmīgā stāvoklī, atliek tikai viens: visu celt Dieva priekšā, izsūdzēt savu postu un nožēlot, ka sirdī mīt tik ļaunas domas.
Lūdz Dievu, lai Viņš vada tavas domas uz taisnības ceļa un rada paļāvību uz Jēzu, kura asinis tevi šķīsta no visiem taviem grēkiem.
Dievs Tas Kungs allaž uzklausa cilvēku, kas ikdienas grēknožēlā un ticībā meklē patvērumu pie Jēzus.
Līdzīgās e-publikācijas