160. Kas ir augstākā no Dieva radītajām redzamajām būtnēm?


 1  2 »

Tu redzi arhīvu par cilvēciskais saprāts

Rakstiet to skaidri un ticiet droši!

Sestdienā, 1529. gada 2. oktobrī sešos no rīta vairāk kā piecdesmit teologu un laju sapulcējās Marburgā, Vācijā. Šis agrā rīta pasākums bija pirmā sēde garā sanāksmē. Turpmākajos gadsimtos šī sanāksme uzskatāmi norādīs uz to fundamentālo un absolūto atšķirību, kas turpina dalīt pasaules protestantus jautājumā par Svēto Vakarēdienu. Šajā vēsturiskajā tikšanās reizē, kas vēlāk kļuva pazīstama ar nosaukumu Marburgas kolokvijs jeb pārrunas, tās dalībnieki pievērsās Jēzus Svētā Vakarēdiena iedibināšanas vārdu pareizai interpretācijai. Šis vēsturiskais notikums līdz šai dienai norāda uz kļūdu, kas tiek pieļauta, liekot saprātu augstāk par Svēto Rakstu patiesību.

Rakstiet to skaidri un ticiet droši!

Lasīt tālāk »



Par cilvēku

Filosofija – cilvēku gudrība, definē cilvēku kā dzīvu būtni, kam dots prāts, kam ir jutekļi, ķermenis. Vai cilvēks tiešā vai netiešā nozīmē saucams par “kustoni “.., to tagad netirzāsim, bet jāzina: šī definīcija raksturo vienīgi mirstīgo un iznīcīgo cilvēku.

Par cilvēku

Lasīt tālāk »


Atsacījums dievbijīgajam “es gribu”

Mums reizi par reizi jāatradinās sacīt: “es gribu”, vēl pirms Dievs mums caur Svēto Garu mums māca, to teikt no jauna un pareizi. Šis “es gribu” tieši dievbijības lietās var nest vislielāko grēku.

man vajag es gribu

Lasīt tālāk »


Evaņģēlijs cilvēka prātam un reliģiskajai dabai ir sveša mācība

Mēs sludinām Dieva gudrību noslēpumā, apslēpto gudrību, ko Dievs paredzējis no mūžības laikiem, lai mūs celtu godā. To nav atzinis neviens šīs pasaules valdnieks; jo, ja tie to būtu atzinuši, tad tie nebūtu krustā situši godības Kungu. Bet tā ir, kā rakstīts: ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl. [1.Kor.2:7-9]

Evaņģēlijs cilvēka prātam un reliģiskajai dabai ir sveša mācība

Lasīt tālāk »


Kas tad ir taisnība un patiess svētums?

Abas šīs īpašības, kas veido Dieva tēlu cilvēkā ietver patiesas zināšanas par Dievu, pilnīgu gribas pakļaušanos Dieva likuma prasībām, un dvēseles taisnumu Dieva priekšā. Šādā svētā nevainīgumā un šķīstībā sākotnēji tika radīta cilvēka dvēsele un miesa, lai Dievs tēls atspīdētu viņā kā dzīvā spogulī. Sekojoši cilvēka prāts atspoguļoja Dieva gudrību; dvēsele atspoguļoja Dieva labestību, pacietību un iecietību; cilvēka sirds, jūtas atspoguļoja Dieva mīlestību un žēlsirdību; griba atspoguļoja dievišķu taisnību, svētumu un šķīstību; dievišķa laipnība un patiesība parādījās cilvēka vārdos un darbos, bet Dieva spēks – cilvēkam dotajā valdīšanā pār dabas pasauli. Tā visa rezultātā cilvēkam bija jābūt laimīgam, svētītam un dižena miera pilnam, pagodinot savu Radītāju. Cilvēkā nebūtu nekādu baiļu un skumju. Dieva tēla dēļ cilvēka prāts būtu pakļauts Dievam, cilvēka griba pakļauta prātam, savukārt jūtas un citas spējas pakļautas gribai.

Kas tad ir taisnība un patiess svētums?

Lasīt tālāk »


 1  2 »