Ieskaties

10 komentāri par “Kristība – pārpratumi un īstenība

  1. tātad cik saprotu, ka arī tad, ja kādu sasietu un ar varu kristītu pret viņa paša gribu, tad tomēr Dieva vārda dēļ kristība skaitītos?

  2. draugs Ingar, tā viš’ i’? galvenais ļaut Dievam būt Dievam

  3. Pēc Roberto atbildes es vairs nevaru savienot to ar 1.Pēt.3:21.
    Kristība
    “..nav miesas netīrumu nomazgāšana, bet Dieva piesaukšana, lai gūtu skaidru (tīru) sirdsapziņu..).
    (Bīb.,izd.Latvijā 2001.g.,ISBN 9984-564-37-1)

    Citos tulkojumos: “Dieva piesaukšana” vietā ir “derība ar Dievu” vai “laba sirdsapziņas izlūgšanās”, vai “zvērestā saglabāt tīru sirdsapziņu Dieva priekšā”, protams, “dibinoties uz Jēzus Kristus augšāmcelšanos”. Kā gan citādi varētu saglabāt tīru sirdsapziņu grēcīgais cilvēks, kas ceļas jaunai dzīvei ar Dievu. To varētu bezgrēcīgs, kā vienīgais – varbūt, R.p.

    Ja cilvēks tic Dievam, tad viņš “izlūdzas” grēku piedošanu, lai sirdsapziņa būtu tīra. Turpmāk garīgais cilvēks vienmēr lūdz Dievu pēc piedošanas un staigā pateicībā ar Dievu.

    Kristības izpildīšana ir kā ārēja cilvēka derības zīme, ka viņš iekšēji (garīgi) mainās, sāk staigāt Dieva žēlastībā, pateicoties Kristus nāvei kapā un augšāmcelšanai uzvarā.

  4. Vai tad cilvēku Dievs piespiež ar varu kristīties?

    Vai ar kristību cilv. apliecina, ka piekrīt Dieva darbam viņā
    un vienojas tādā derībā,
    ka ir Dieva bērns, atzīstot patieso Dievu par Glābēju un Kungu, par savu Tēvu debesīs?

  5. mīļā Iviit, vai Tu izlasīji. ko es ieteicu?

    Tu raksti: Vai tad cilvēku Dievs piespiež ar varu kristīties?

    Dievs to pavēl: “Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā..” [Mt.28:19]

    Tev vienīgi atliek paklausīt vai nē..

  6. Ļoti labi tā palasīt fundamentālu patiesību vienkāršos vārdos – tas ir kā krustu pārmest, tikai no iekšpuses.
    Protams, vienkāršība ir arī skandaloza, piedauzīga: nu, kā gan tā – tik lielas, augstas lietas un tik “lēti” nāk? Nē, vajag vēl kaut ko pateikt klāt “skaidrībai” un vēl kaut ko padarīties “dievbijībai” (īstenībā – dievbailībai).

  7. Nu ja. Tā jau Baznīca viduslaikos saprata, ka visas tautas jākristī un ja ne ar labu, tad ar varu un punkts. Vienkārši.
    ————–
    Ne tikai izraēliešus vajadzēja kristīt, kā tolaik tas notika visbiežāk, tāpēc Kristus deva šo pavēli
    kristīt arī cittautiešus (Mt.28:19).
    ————–
    Piem.,Ap.d.8.n., etiopieti iepazīstināja ar evaņģēliju
    un viņš vēlējās kristīties,
    bet sekoja jautājums:
    “Ja tu no visas sirds tici, tad to var” 37.p.
    ————–
    Pat pēc Dieva norādījuma, šinī gadījumā, pie minētā etiopieša tika sūtīts Filips, bet viņš tomēr vēl jautā, vai etiopietis TIC. Nepietika ar Filipa ticību.
    ————–
    Bez ticības, “ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls” taču nekristīja.
    ————–
    ==============
    Ļoti pateicos D.Meļķa kungam par viņa pētījumiem sakarā ar inkvizīciju viduslaikos.
    Šādā inkvizitoru garā praktizēt kristības, liekas, nesaistāmi ar Rakstiem. Tajā laikā attiecīgo rakstu vietu, iespējams, pārprata tīši. Viduslaiku praksi atjaunot nedrīkst, bet ja nu…

  8. Iviite >
    Citēju: “Kristības izpildīšana ir kā ārēja cilvēka derības zīme, ka viņš iekšēji (garīgi) mainās, sāk staigāt Dieva žēlastībā, pateicoties Kristus nāvei kapā un augšāmcelšanai uzvarā.”
    1] Ja kristība ir “ārēja cilvēka derības zīme”, tad tas nav Dieva darbs, bet cilvēka;
    2] Ja tā ir “ārēja”, tad tajā nav žēlastības, bet vienīgi cilvēku pūliņi;
    3] Ja tā ir “cilvēka”, tad tās ir pūles kaut ko nopelnīt, jo obligāts cilvēku rituāls nav nekas cits kā bauslības darbs vai pašizdomāta dievkalpošana;
    4] Ja tā ir “zīme”, tad tā neko nesniedz, tieši tāpat kā pagrieziena rādītājs nav pats pagrieziens.
    Secinājums: Kristība tādā formulējumā ir cilvēka veikts rituāls ar mērķi izpelnīties žēlastību. Neatliek nekas cits, kā domāt, ka šāds formulējums ir pilnīga kļūda, vai arī Raksti melo.
    Starp citu, vārdi “tic un tiek kristīts” ietver daudz lielāku jēgu, nekā cēloņu un seku attiecību – vispirms tic un tad “metas kristīties”…Par to, kas tad ir kristība, var izlasīt ne tikai šajā rakstā, bet arī citos. Ja gribas zināt, protams.

  9. Dieva darbs ir cilvēku mainīt iekšēji (garīgi), lai viņš spētu izpildīt šo ārējo darbību – lūgt sevi kristīt – pagremdēt zem ūdens un piecelt.
    ====
    Katoļu, pareizticīgo un luterānu konfesijās visbiežāk šo ārēji redzamo zīmi vai darbību – kristību, izpilda uzlejot ūdeni bērnam.
    ====
    Kristības nav tikai neredzamas, bet tādas, ko var nosaukt par paliekošu zīmi. Diemžēl daudziem tikai tās paliek kā ārēji redzamā zīme jeb darbība, kā nu to nosauc.
    ====
    Vai tā ir bērna piekrišana, kā derība ar Dievu garīgai dzīvei uz kuru tikai Dievs cilvēku sagatavo? Drīzāk netiek ievērota mazā cilvēciņa labprātīga vēlēšanās izpildīt šo procedūru, lai nu pēc kristības sāktu kalpot Dievam.
    ====
    Indrex, jūs pavirši lasiet.
    Nebiju domājusi vairāk piedalīties diskusijās, bet redzot tādu paviršību..
    Dzīvojiet laimīgs ar savu izpratni, bet nesagroziet izteiktās domas!

Atbildēt