Par dievbērnības pazīšanas zīmēm

Nāc un redzi, ko šajā ziņā māca mūžīgais Dievs! Noguris no cilvēciskām domām, vārdiem un visas nedrošības, tu mieru atradīsi vien tajā, “kas no sākuma bija” (1.Jņ.1:1), vien tajā, ko runājis Tas Kungs. Būtisks jautājums ir par dievbērnības pazīšanas zīmēm, un kādas virs zemes ir šo zīmju izpausmes. Kļūda un maldi tik būtiskā jautājumā var maksāt mūžīgo dzīvību!

Sargies no savām privātajām domām – tāpat kā sargies no velna viltus un mūžīgās nāves! Sirds ir par visu viltīgāka (Jer.17:9), un diemžēl ir tā, ka “ikvienam viņa paša ceļi šķiet šķīsti” (Sal.pam.16:2). Taču bēdas tam, kas paļaujas uz savu sirdi! Bēdas tam, kas saistībā ar dievbērnības pazīšanas zīmēm meklē vienīgi sev tīkamo, savu gribu, prātu, ceļu, to padarīdams par mērauklu un atskaites punktu! Sargāsimies no sevis un meklēsim to, kas tīkams Dievam!

Tas der visās lietās, bet visvairāk tas derēs dzīves ceļa galā, kurš reiz beigsies vai nu ar mūžīgu svētlaimi debesīs, vai arī ar noraidījumu mūžīgā, galējā tumsībā. Ieraudzīsim, ko par dievbērnības pazīšanas zīmēm saka Dievs: kādā ziņā visi Dieva bērni ir līdzīgi un atšķirīgi! Mēs tiecamies noskaidrot šo jautājumu ar mērķi, lai Dieva bērni labāk pazītu viens otru un mācētu pretoties savstarpējai atšķirtībai un sadalītībai, būdami vienoti Dieva Garā un mūžībā.

Vienlaikus ir nepieciešams pretoties kaitīgajam sajukumam, lai savā starpā nesajauktu tos, kas pēc gara un būtības ir atšķirīgi un kas tālab arī mūžībā būs atšķirti. Cik gan svarīgi šajā jautājumā neuzticēties un nepaļauties uz savām privātajām domām un viedokļiem, bet raudzīties tikai uz to, ko Savos vārdos saka Dievs! Mūsu domas visbiežāk ir šaubīgs ceļvedis. Tas pats attiecas arī uz citiem cilvēkiem. Vienīgi Dievs Tas Kungs lai vada mūs ar Saviem vārdiem un Savu Svēto Garu!

Ķersimies pie lietas būtības! Paturēsim prātā, kādā veidā Dieva bērni virs zemes vienlaikus ir gan savstarpēji līdzīgi, gan atšķirīgi. Vispirms aplūkosim jautājuma pirmo daļu – par līdzīgumu, par visiem Dieva bērniem kopīgi raksturīgām iezīmēm.

Ko saka Dieva vārdi? Kuri virs zemes ir Dieva bērni, un kā viņus atšķirt? – Pirmkārt, Dieva vārdi māca, ka virs zemes patiesi mīt Dieva cilts, Dieva bērni, kas ir dzimuši no Dieva. Jēdziens “Dieva bērni” ir jāsaprot nevis šī vārda tukšajā un trūcīgajā izpratnē kā vispārējs kristiešu nosaukums, bet gan kā vispatiesākā īstenība vārda tiešā nozīmē – virs zemes dzīvo Dieva bērni. Kā Dieva Dēls runāja par tiem, kas dzimuši no Dieva: “..Ej pie Maniem brāļiem un saki tiem: Es aizeimu pie Sava Tēva un jūsu Tēva, pie Sava Dieva un jūsu Dieva” (Jņ.20:17).

Tādu brīnumu mums māca Dieva vārdi. Tie māca, ka iesākumā Dievs radīja cilvēku – kā Savu bērnu, kā Savu tēlu un līdzību, kā Savu mantinieku, kuram ir jāmanto viss, ko Viņš radījis (1.Moz.1). Un tad, kad Viņa bērni tika pavedināti postā un nelaimē, kad tie bija krituši un pazuduši, Dievs sūtīja Savu mūžīgo Dēlu tiem par Pestītāju un grēku Izpircēju, tam kļūstot par cilvēkbērnu un pat nekautrējoties cilvēkus saukt par Saviem brāļiem (Ebr.2:11). Un gluži kā iesākumā Dievs no Sava Gara tiem deva dzīvību jaunradītā cilvēka ķermenī (1.Moz.2:7), tāpat arī garīgi mirušiem cilvēkiem Viņš dod Sava vārda Garu un no jauna tos dara dzīvus ar dievišķo dzīvību, piešķirot līdzdaļu dievišķajā dabā (2.Pēt.1:4).

Tā patiesi arī notiek, un tie piedzimst no Dieva – kā rakstīts: tie ir Dieva bērni, “kas nav dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva” (Jņ.1:13). Un citur vēl sacīts: ““Jeb vai Es, kura rokā stāv dzimšana, lai aizkavētu piedzimšanu?” saka tavs Dievs” (Jes.66:9). Cik gan liels šis noslēpums! Dievs virs zemes dzemdina Sev bērnus! Un tagad virs zemes mājo Dieva bērni. – Kāda neticama godība!