Pļaujas diena nāk

Tā kā es uzticos Jēzum un ticu, ka viņš ir mans Pestītājs, es zinu, ka es esmu viena no labajām, viņa tīrumā dēstītajām sēklām, es esmu viņa valstības bērns.

Katru savas dzīves dienu es redzu, ka man apkārt nav tikai mani ticības brāļi, bet arī daudzi neticīgie. Spriežot tikai pēc ārienes vien, es nevaru droši zināt, kurš no tiem ir ticīgs un kurš neticīgs. Dažos gadījumos man par to ir šaubas, līdz viņi paši vai nu tās apstiprina vai atspēko.

Dažreiz es jūtos nomākts, redzot, cik daudz man apkārt ir cilvēku, kam nerūp Dievs, ticība, patiesība, kas vienkārši ir neticīgi. Šādos brīžos šķiet, ka Dievs ir kaut kur tālu un viņš nekontrolē situāciju. Vēl grūtāk kļūst tad, kad šie neticīgie kļūst man naidīgi.

Tad man gribas kopā ar dziesminieku saukt: “Kungs, cik ilgi vēl Tu noskatīsies!” (Ps.35:17) Tomēr manas domas par atmaksu vai tūlītēju glābšanu ir nepamatotas. Tā ir problēma, ka es dzīvoju neticīgo vidū, bet tās risināšana nav manā ziņā. Jēzus mani iedrošina apgalvojot, ka pļaujas diena nāk.

Kad tā diena pienāks, viņš gādās par to, lai es esmu drošībā, mūžīgā drošībā, bet tie, kuri noraida viņu, nokļūs mūžīgā soda vietā. Un tā kā es būšu mūžīgā drošībā sava Debesu Tēva namā, es varēšu viņu godāt un slavēt mūžīgi. Šīs zināšanas, šī drošība par tā Kunga gādību uzturēs mani līdz tai lielajai dienai, kad nāks pats Pļaujas Kungs.