Skip to content
22. janvāris, 2021
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • RSS
  • e-PASTS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

322. Kā draudze sasaista grēkotājus?

  • Sākums
  • Aicinājums
  • e-refleksijas

Aicinājums

Ilārs Plūme

“Nāciet, jo tas ir sataisīts!” (Lk.14:17)


Sagādājot mums grēku piedošanu un mūžīgo dzīvību Jēzū Kristū, Dievs Tēvs līdz ar to ir it kā sarūpējis bagātīga mielasta galdu, servējot to ar pestīšanas labumiem, un nu ar Evaņģēliju Viņš aicina šo dzīru viesus – mūs, cilvēkus. Šā aicinājuma būtību, mēs varam saprast, pārdomājot līdzību no šīs pasaules dzīves.

Pieņemsim, ka valsts prezidents ir sagatavojis lielu mielastu un klājusi galdu savā pilī. Paši pēc sava prāta mēs neviens nevaram tur ierasties, sēsties pie galda un ēst, jo mūs vienkārši tur nelaidīs iekšā, un šā aicinājuma autoritāte būtu tik liela, ka mēs atceltu visus pārējos darbus un iešanas, kas mums būtu paredzēti. Tieši tā rīkojās Jēzus mācekļi, kad Viņš tos aicināja kļūt par cilvēku zvejniekiem. Tie pameta savas laivas un tīklus un sekoja Jēzum. Tā nu Dievs visus cilvēkus ir aicinājis uz mūžīgās dzīvības mielastu. Būtu muļķīgi un nepiedienīgi tādu aicinājumu atraidīt, tomēr tieši šādu atraidījumu liecinieki mēs bieži vien esam. Aizbildinājumi, par kuriem lasām evaņģēlijā patiešām ir bezjēdzīgi. Dažādus tikpat muļķīgus aizbildinājumus mēs dzirdam arī mūsu dienās, kad cilvēki cenšas pamatot, kādēļ tie nevar iet uz baznīcu – vienam ir jāstrādā, otram jāizklaidējas, trešajam vēl kas cits jādara.

Viens no vispopulārākajiem iebildumiem ir – man ir daudz dažādu darbu, tādēļ es nevaru iet uz baznīcu. Tomēr darbs nav paša cilvēka izdomājums, kas to no mērkaķim līdzīgas būtnes padarīja par cilvēku. Darbu un spējas strādāt cilvēkam ir devis Dievs. Viņš aicina mūs strādāt un sola par to mūs atalgot, tomēr, ja darbam trūkst Dieva svētības, tad mēs varam strādāt, cik gribam – neko lielu mēs nenopelnīsim. Un, ja arī nopelnīsim, tas izbirs mums no rokām un nekādu labumu no tā mēs negūsim. Darbs nav pašu cilvēku izgudrojums, bet Dieva pavēle, tāpēc to neapšaubāmi atceļ Dieva aicinājums nākt uz Viņa mielastu. Tas ir tāpat kā, ja tavs priekšnieks darbā būtu licis tev strādāt, bet tad sacījis – diezgan! Ja tavs darba devējs Dievs ir tevi aicinājis pie Sava galda un tu atsaki, tad tu spļauj Viņam sejā, nicini Viņa labvēlību un vari necerēt, ka tavs darbs un rūpes sekmēsies. Turpretī tam, kas sēž kopā ar Dievu un pateicīgi bauda Viņa mielastu, Dievs dos visu, kas tam dzīvē vajadzīgs.

Nākamais iebildums pēc darba ir – atpūta. Es esmu visu nedēļu smagi strādājis, esmu noguris, svētdiena ir vienīgā diena, kad varu atpūsties – vai lai es eju kvernēt baznīcā? Tad jau visa diena būs pagalam! Izklausās jau gudri un pamatoti, bet patiesībā atkal ir muļķīgi. Ja tu svētdienā aiziesi uz baznīcu, tev noteikti atliks laiks arī atpūtai. Turklāt baznīcā taču atpūšas tava dvēsele. Te tu saņem grēku piedošanu, stiprinājumu un mierinājumu no Dieva. Ja, Dievs tevi neatspirdzinās, tad pat pēc vislabākās atpūtas, tu jutīsies noguris, un tavai dvēselei nebūs miera. Ko tas tev līdzēs, ja savu miesu būsi pūtinājis, bet dvēsele paliks nogurusi, nemierīga un nelaimīga? Muļķīgā veidā tu atkal būsi nicinājis Dievu, noraidījis Viņa ielūgumu, un Dievs tavā vietā aicinās citus, bet tu paliksi bešā.

Citi sacīs: “Kādēļ man jāiet uz baznīcu? Es taču arī mājās varu Dievu pielūgt!” Arī tas izklausās gudri, bet patiesībā ir tikpat muļķīgs iebildums. Es tev teikšu tā – ja tu uz baznīcu nenāc, tad arī mājās nedz Dievu lūgsi, nedz Bībeli lasīsi, bet ja nāksi uz baznīcu, tad arī mājās lūgsi un lasīsi. Turklāt iedomājies, ka esi uzaicinājis ciemiņu un īpaši sarūpējis tam galdu, bet šis ciemiņš atbildēs – es varu arī mājās paēst. Kādēļ man jāiet pie tevis? Vai tu neapvainosies? Tad atceries, ka šādi aizbildinādamies, tu aizvaino arī Dievu, kas tev īpaši ir sarūpējis sprediķi un sakramentus. Ja tu tos nicini, tad tu nicini pašu Dievu un nedomā, ka varēsi baudīt Viņa laipnību.

Mūsu dzīvē ir arī tā, ka mums apkārt ir daudz cilvēku, kas nav ticīgi un nedomā iet uz baznīcu. Dažreiz tie ir mūsu draugi, dažreiz kolēģi, dažreiz arī ģimenes locekļi. Nu ko tu atkal skriesi uz to baznīcu? Vai tad tev katru svētdienu tur jāiet? Aiziesim labāk kaut kur citur. Mūsu bezdievīgajā sabiedrībā vairums pasākumu arī notiek tieši svētdienās. Tas ticīgam cilvēkam ir liels pārbaudījums. Arī viņi, īpaši jaunatne, grib tajos piedalīties, neviens arī negrib atšķirties no citiem un panest citu cilvēku pārmetumus vai pat izsmieklu. Te ticīgajam jābūt stipram un noteiktam. Ja mēs šādos brīžos piekāpjamies, tad apbēdinām Dievu, bet iepriecinām velnu. Kristus saka – jūs nevarat kļūt ticīgi, ja meklējat pasaules godu. Arī citi cilvēki redz, ka mēs savu ticību augstu nevērtējam, ja ļaujamies pierunāties. Tā mēs atkal rīkojamies kā muļķi, cilvēku aicinājumu vērtēdami augstāk par Dieva aicinājumu. Te mums jāmācās atbildēt – jā, mīļais draugs, man ir prieks par tavu aicinājumu, taču mani šodien ir aicinājis arī kāds daudzkārt lielāks par tevi. Pats Dievs mani ir aicinājis uz mielastu, un Dievam ir vairāk jāklausa nekā cilvēkam. Kurš gan mūs aicinātu kur citur, ja mums būtu jāiet uz pusdienām pie prezidentes? Visi to saprastu. Bet te taču mūs aicinājis kas lielāks par prezidenti, pats Dievs! Es būtu neglābjams muļķis, ja sekotu tavam, bet nevis Viņa aicinājumam.

Bez šiem teorētiski vienkāršajiem, bet dzīvē tik sarežģītajiem un grūtajiem iebildumiem, ir arī sarežģītāki, taču tikpat muļķīgi iebildumi. Tās ir dažādas cilvēka prāta veidotas spekulācijas, kas noraida vai apšauba Dieva esamību un Evaņģēliju. Pašiem cilvēkiem tās brīžiem šķiet ļoti gudras, taču Dieva priekšā tās ir naivas un muļķīgas, ko beigu beigās pierāda arī pati dzīve. XVIII gadsimtā iesākusies, cilvēka prāta dievināšana un nepamatotā ticība cilvēka labestībai beigu beigās noveda pie XX gadsimta kariem, revolūcijas un citām šausmām. Cilvēku ticība zinātnes progresam un visvarenībai, cerība, ka zinātne atrisinās visas dzīves problēmas, arī ir izrādījusies naiva un nepamatota. Vienu problēmu atrisinām, bet tās vietā rodas desmit jaunas. Izgudrojam atombumbu un – uzmetam to sev uz galvas. Sakiet, kas tas ir par progresu? Nemaz nerunājot par dabas piesārņošanu, jaunām, grūti ārstējamām slimībām un sociālajām problēmām, kas rodas mūsdienu globalizētajā un industrializētajā pasaulē.

Protams, neviens nenoliegs, ka zinātnes attīstība ir devusi arī daudz laba, tomēr naivi būtu to pārspīlēt. Zinātne nespēj atbildēt uz tādiem jautājumiem kā: Kas ir cilvēks? Kāda ir viņa dzīves jēga? Kas ir labs un kas ir slikts? Zinātniski nav iespējams pierādīt, ka mīlestība ir labāka par naidu, ka nedrīkst zagt, pārkāpt laulību un nogalināt. Sekojot mūsdienu zinātnes priekšstatiem, mēs patiesībā nevaram neko sacīt nedz par Dieva esamību, nedz arī to noliegt. Zinātne ir bezspēcīga arī mūsu lielākās problēmas – nāves priekšā. Un pat ja tā spētu – vai mūžīga dzīve bez Dieva nebūtu bezjēdzīga, garlaicīga, nomācoša un patiesi briesmīga?

Šīs ir tikai dažas no daudzajām lietām, ko te vēl varētu pieminēt. Taču pietiks, ja sacīsim, ka neticīgi cilvēki arvien ir mēģinājuši, mēģina un mēģinās izgudrot arvien jaunus pamatojumus savai neticībai. Tomēr tie nebūs daudz gudrāki, par tādiem kā – esmu pircis tīrumu, vēršus, apņēmis sievu un tādēļ nevaru klausīt Tavam aicinājumam, Dievs. Neticība arvien ir neprātīga un tā turpinās savas neprātīgās izpausmes līdz pašam pasaules galam, kuram tuvojoties tās neies mazumā, bet arvien pieaugs un pieaugs.

Tags: aizbildinājumi atpūta baznīcas apmeklēšana bezdievīgā sabiedrība Bībeles lasīšana cilvēka prāts darbs grēku piedošana mūžīgā dzīvība zinātne

Continue Reading

« Evaņģēlijs un politika
Līdzatbildība par vēsturi »

Ieskaties

Par cilvēku
Luterāņi un katoļi ir vienojušies Evaņģēlija izpratnē?
Noliegt Tēvu, kas debesīs
Māksla dzīvot kristīgu dzīvi

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “Jani Karklin, Dievs vārds ir kā abpusēji (bauslība un evaņģēlijs) griezīgs zobens.. vai tā skaidrojums un izpratne var atšķirties? Bonhēfera…”
  • talyc: “Skatos, ka šinī jautājumā ir nepieciešams skaidrojums. Tā pat kā gaļas ēšana vai neēšana kristīgam cilvēkam ko nozīmē; tā pat…”
  • Janis Karklins: “...bet ko saka Dieva vārds?! Būtu labi arī atsauces, kādā kontekstā Luters un Bonhēfers izsaka šo domu?”
  • Roberto: “"Agrīnais Luters" māca, ka ir pieļaujama tikai pasīva un vārdiska pretošanās. "Vēlīnais Luters" apgalvo, ka konkrētos apstākļos kristietim ar ieročiem…”
  • Janis Karklins: “Vai nav tā, ka ādamiskais cilvēks(grēcīgais), visvairāk ir nodarbināts ar vainas meklēšanu pie tuvākā, valdības u.t.t., lai attaisnotu savu nepaklausību?…”

Līdzīgās e-publikācijas

  • Dievkalpojumos skan neatkarīgais roks
  • Īpašais aicinājums sludināt Evaņģēliju
  • Cik garš ir kardinālam?
  • Aicināšana un izredzēšana, kas nākusi no Dieva
  • Sauciens un aicinājums
  • e-pāvests aizdedz svecīti
  • Mātes aicinājums
  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Ar atgriešanos saistītās iekšējās izjūtas Ar atgriešanos saistītās iekšējās izjūtas
    • e-raksti

    Ar atgriešanos saistītās iekšējās izjūtas

  • Filma "Leviatāns" Filma “Leviatāns”
    • e-video

    Filma “Leviatāns”

  • Par manis paša būšanu labam vai laba darīšanu Par manis paša būšanu labam vai laba darīšanu
    • e-refleksijas

    Par manis paša būšanu labam vai laba darīšanu

  • Pareiza izpratne par grēknožēlu un atgriešanos Pareiza izpratne par grēknožēlu un atgriešanos
    • e-refleksijas

    Pareiza izpratne par grēknožēlu un atgriešanos

  • Svētās laulības derība Svētās laulības derība
    • e-apceres

    Svētās laulības derība

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

RSS e – POLEMIKA

  • Latvietis ir katrs Latvijas pilsonis (vai cit-valodīgi runājošie ir lojāli latvieši?)
  • Luteriskie Bībeles kometāri tiešsaistē
  • Šķelšanās LELB. Vai Rubeņa aiziešana sagraus Vanaga baznīcu?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Hoz.3:5
    Izraēla bērni atgriezīsies un meklēs To Kungu, savu Dievu, un Dāvidu, savu ķēniņu, un nāks bīdamies pie Tā Kunga un pie viņa žēlastības pēdīgās dienās.

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Evaņģēlijs grēks grēku piedošana interesanti fakti Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters Par kristīgās ticības apliecinājumu par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticība un dzīve Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • RSS
  • e-PASTS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2021