Aicinājums kristiešiem, kuri dzīvos beigu laikos

“Par visām lietām lai jums būtu sirsnīga mīlestība citam pret citu, jo mīlestība apklāj grēku daudzumu.” [1.Pēt.4:8]

Saskaņā ar mūsu Kunga pravietojumiem, jo tuvāk mēs tuvosimies visu lietu galam, jo lielākas būs miesas un garīgas bēdas, īpaši kristiešu vidū. Aizvien biežāk pasaule kristiešus ienīdīs, noraidīs un atstums. Viņi tiks pamesti nelaimē un visur viņiem tiks liegtas tiesības. Vajāšanas un ciešanas viņiem sekos viena pēc otras. Sātans piesauks visus savus elles spēkus, lai mocītu un spīdzinātu kristiešus, jo viņš zina, ka viņam ir maz laika. Radīsies vēl vairāk viltus kristu. Pārbaudījumi un kārdinājumi maldīties un grēkot pieaugs un kļūs bīstamāki, lai, ja tas būtu iespējams, pat izredzētie tiktu vesti pazušanā. Nesagrozīts Dieva Vārds un pareiza dievkalpošana kļūs par retumu.

Pēdējā laikā pat kristieši būs ārkārtīgi vāji. Šī iemesla dēļ Kristus jautā: “Bet vai Cilvēka Dēls, kad Tas nāks, atradīs ticību virs zemes?” [Lk.18:8] Tāpēc tieši tajā laikā kristiešiem būs steidzami jāparāda savstarpēja brāļu mīlestība. Tā kā pasaule viņus no visām pusēm apspiež, viņi nevar viens otru pamest. Tā vietā viņiem ir jāstāv vienam blakus otram visās grūtībās un jābūt pacietīgiem vienam pret otru vājuma brīžos.

Vai mēs neredzam šo pravietojumu zīmes mūsu laikos? Vai kristieši mūsdienās nežēlojas par lielām bēdām, postu un visu veidu vajadzībām? Vai pasaule nedzīvo krāšņumā un priekā, kamēr nabaga kristieši guļ tās durvju priekšā un dzīvo no tās labvēlības? Vai Kristus ganāmpulks nav gan mazs, gan izklīdināts nabadzības un trūkuma priekšā? Un kur gan cilvēks var apliecināt Kristu, lai nerastos naids un vajāšanas? Vai kristieši neuzskata sevi par laimīgiem mūsu dienās, ja viņi netiek padzīti, bet gan drīkst ēst drupatas, kas nokrīt no bagātnieku galdiem?

Bet vai mūsu laika garīgās ciešanas nav vēl biedējošākas? Cik reti tagad atskan Dieva Vārds! Cik maz ir to, kam ir labas Bībeles zināšanas un stingrs ticības pamats! Kur ir tēvi Kristū, labie garīgie vadītāji? Tik bieži tie izrādās tikai vilki avju drēbēs. Ak, cik spēcīgas ir ķecerības, kas tagad valda! Ak, cik ārkārtīgi daudz ir viltus praviešu! Ak, cik grūti ir palikt stingriem savā ticībā tiem, kas nevēlas tikt ievesti maldos! Ak, cik daudzi pat no tiem, kas lasa Bībeli, turpina cīnīties ar bailēm, nenoteiktību un šaubām! Ak, cik daudzi atkrīt no ticības pēc neilga laika kristietībā! Ak, lielās ciešanas!

Bet Dievs to visu zināja iepriekš. Tāpēc Svētais Gars pamudināja apustuļus aicināt visus kristiešus, kuri dzīvos beigu laikos: “Par visām lietām lai jums būtu sirsnīga mīlestība citam pret citu.” Lai tas tiek teikts arī mums šajās pēdējās, ļaunajās dienās. Mēs, kristieši, kas redzam un jūtam mūsu kopīgās ciešanas, mēs, kas zinām, ka pasaule mūs aizvien vairāk atmet, nedrīkstam atmest viens otru. Mums ir jāpasniedz palīdzīga roka, nevis jāaizver savas sirdis mūsu nabaga brāļu priekšā. Nepagursim, dodot un mierinot viens otru, lai neviens brālis vai māsa nenopūšas un neraud Dieva priekšā, ka pat citi kristieši viņu ir pametuši. Lūgsim arī mēs, priecīgi ziedodami un palīdzot viens otram arī ar darbiem, lai Dievs iededzina mūsos “sirsnīgu mīlestību”, kas mūs iedvesmotu pastāvēt daudzo grūtību priekšā.