:: e – BAZNICA ::

Mīlestības noslēpums

Noslēpums paliek noslēpums. Tas izraujas no mūsu satvēriena. Bet noslēpums nenozīmē tikai kaut ko nezināt.

Nevis tālākā zvaigzne ir lielākais noslēpums, bet pretēji, jo tuvāk mums kas pietuvojas, jo labāk mēs kaut ko zinām, jo noslēpumaināks tas kļūst. Nevis tālākais cilvēks mums ir lielākais noslēpums, bet gan tieši tuvākais. Un viņa noslēpums mums ar to nekļūst mazāks, ka mēs arvien vairāk par to zinām, bet tā tuvums mums kļūst arvien noslēpumaināks.

Tas ir visa noslēpumainā vislielākais dziļums, ka divi cilvēki nāk viens otram tik tuvu, ka viņi mīl viens otru.

Nekur pasaulē cilvēks nejūt noslēpuma varu un tā godību tik spēcīgi kā šeit. Kur divi cilvēki zina visu viens par otru, jo viņu savstarpējās mīlestības noslēpums kļūst bezgalīgi liels. Un tikai šajā mīlestībā viņi izprot viens otru, zina visu viens par otru, atzīst pilnībā viens otru, un tomēr, jo vairāk viņi viens otru mīl un mīlestībā zina viens par otru, jo dziļāk viņi atzīst savas mīlestības noslēpumu.

Tātad zināšanas neatceļ noslēpumu, bet gan to padziļina. Tas, ka otrs man ir tik tuvu, tas ir lielākais noslēpums.