Apslēptā Dieva gudrība

Mēs runājam par apslēpto, slepeno Dieva gudrību. (1.Kor.2:7-10).

Dieva domas nav izliktas uz plaukstas, nav commom sense, Dievs neļauj, ka būtu tā vienkārši satverams tur, kur mēs gribam Viņu satvert, bet gan Baznīca runā par apslēpto, slepeno Dieva gudrību.

Dievs mīt noslēpumā. Viņa esamība mums ir noslēpums, noslēpums no un uz mūžību. Visas domas, ko mēs domājam par Dievu, nekad nedrīkst kalpot šī noslēpuma atsegšanai, padarīt Dievu par ko vispārēji aptveramu, bez noslēpuma esošu, bet daudz vairāk, visām pārdomām par Dievu jākalpo tam, lai atklājam Viņa noslēpumu, ko esam pilnībā pārdomājuši, kā noslēpumu, lai atklājam Dieva slepeno, apslēpto gudrību tās apslēptībā un slepenībā, neatņemot tai šīs īpašības, tā, lai caur šo noslēpumu neatklātos sākums, no kura tās nāk. Jebkura baznīcas dogma ir tikai norāde uz Dieva noslēpumu.

Taču pasaule ir akla šī noslēpuma priekšā. Tā vēlas vai nu Dievu, kuru tā var aprēķināt un izmantot, vai arī nevēlas Dievu vispār. Tai paliek apslēpts Dieva noslēpums. Tā to nevēlas. Tā dara sev dievekļus pēc gribēšanas, bet tuvo, slepeno, apslēpto Dievu tā nesaredz.