Luteriskā askēze
Mēs, protams, drīkstam brīvprātīgi sevi disciplinēt, atsakoties no kādām lietām, lai labāk kalpotu savam tuvākajam, bet nevis, lai izpelnītos no Dieva atzinību par mūsu pūlēm. Īsti nav skaidrības, kāpēc gavēni parasti saista ar atteikšanos tieši no gaļas, nevis, piemēram, no dārzeņiem.
Jo mēs kā luterāņi pavisam noteikti nevaram piekrist domai, ka gaļa ir ļauns un slikts ēdiens, bet dārzeņi – garīgs un debešķīgs, jo Bībele neko tādu nemāca. Turklāt gan vēsturē, gan mūsdienās bieži var pieredzēt, ka tieši gavēņa laikā cilvēki, kuri strikti iestājas par gaļas neēšanu, nereti aizraujas ar visai izsmalcinātu našķošanos un bieži pat pārēdas, jo ir taču tik daudz citu brīnišķīgu ēdienu! Bet pats galvenais – Kristus mūs ir pieņēmis par saviem bērniem, pirms mēs kaut ko ēdam vai neēdam, un tāpēc mums “punkti debesīm” nav jākrāj.
Pārdomājiet citas askēzes izpausmes, piemēram, vienkāršu, atturīgu un vienmēr tīru un kārtīgu apģērbu. Gadās, ka sievietes ģērbjas pavedinoši. Jāpiekrīt, ka, ņemot vērā laika un uzmanības daudzumu, ko sievietes velta apģērba izvēlei, nejauši un neapzināti apģērbties kārdinoši un izaicinoši nav iespējams. Nav pārsteigums, ka mūsu Baznīcā ir draudzes, kurās pie ieejas dievnamā labi redzamā vietā ir lasāmi noteikumi par piemērotu apģērbu. Vīriem šajā ziņā ir vienkāršāk, jo neviens no mums nevarēja iztēloties, kāds izskatītos pavedinoši ģērbies vīrietis!
Askēze nepieciešama arī, domājot par mūsu atpūtu, kas pati par sevi ir laba un Dievam patīkama, bet ir svarīgi noteikt robežu, lai tā nepārvērstos par laiskumu.
Patiesa askēze sagatavo cilvēku mīlestības darbiem pret tuvāko un ved uz kalpošanu. (Jes 56:6-8) Citādi tā ir tikai “sevis šaustīšana”, kas līdzinās vēja ķeršanai vai gaisa stumšanai. Skarbs askēts bez mīlestības darbiem pret tuvāko ir pilns patmīlības un egoisma, un vienīgi tīksminās par saviem varoņdarbiem (piemēram, gaļas neēšanu).
Cienījamais Juri, ja Tev nav pārsteigums,ka mūsu Baznīcā ir draudzes, kurās pie ieejas dievnamā labi redzamā vietā ir lasāmi noteikumi par piemērotu apģērbu, tad man tas gan ir nedaudz pārsteigums.Jo šāds noteikums ir pēc būtības nabadzības apliecība, jeb vājas ticības afišējums.
Un kā gan lai sieviete ietērpjas tā, lai nevienam vīrietim nekādi nebūtu iekārojama? Varbūt ierullēties tepiķī?
Jā man, tāpat kā Tev ir bijuši gadījumi, kad Dievkalpojuma laikā seksīga pakaļa priekšējā rindā novirza domas. Un es arī esmu aizsvilies pārliecībā, ka šī pakaļa ir manu problēmu cēlonis. Taču ar laiku es secinu, ka es pats esmu problēmas cēlonis, ja reiz viena pakaļa spēj uz mani tik spēcīgi runāt.