Sieviešu ordinēšana

Nav apstrīdams, ka sieviešu ordinēšana vadošā draudzes amatā dažās Baznīcās tiek pasludināta kā “apliecības jautājums”, saistot to ar vairākkārtējo apgalvojumu, ka tas Baznīcas sadraudzei ir eksistences jautājums.

Šāda veida pretrunas starp to, kas pavisam skaidri pasacīts Svētajos Rakstos un mūsdienu sabiedrībā akceptēto un praktizēto izturēšanos ir lielā skaitā un visos laikos. Tieši tādēļ lieli maldi ir uzskats, ka ar Dieva vārda un cilvēku vārdu atšķiršanu ir iespējams vienkārši noslaucīt prom to, “kas stāv rakstīts” (sal. Mt.4:6-10).

Šodien sievietes netiek ordinētas, lai aprūpētu draudzes ar mācītājiem, bet gan lai ievērotu sabiedriski politiskās līdztiesības prasības. Bet, ja arī dažās Baznīcās sievietes tiek ievēlētas draudzes vadošajos amatos, tad tomēr pēc 1.Kor.14:34-40 un 1.Tim.2:9-15 un citām vietām kā pretruna tam paliek rakstīts, ka runa šeit ir par

• līdz mūsdienām pa-stāvošu starpbaznīcu konsensu (1.Kor.14:34),
• bauslības norādījumu (1.Kor.14:34), kā arī
• par Kunga pavēli (1.Kor.14:37).

Starp citu, tas, ka sievietes dievkalpojumos ierodas ar apsegtu galvu, ir parasta lieta ne vien ortodoksālajā Baznīcā, kur tas tā notiek vēl mūsdienās, tā tas ir bijis līdz iepriekšējā gadsimta vidum ari evaņģēliskajās Baznīcās, kas redzams tā laika attēlos (sal. 1.Kor.11:5; 1.Tim.2:9-15).