Adventa laiks ir gaidīšanas laiks
04.12.2009 Autors: Dītrihs Bonhēfers e-refleksijas
Jēzus stāv durvju priekšā un klauvē [Atkl.3:20]. Patiesībā, viņš tev lūdz palīdzību ubaga izskatā, nonīkuša noskrandušās drānās tērpta cilvēka bērna izskatā, Viņš nostājas tavā priekšā jebkura cilvēka izskatā, ko satiec.
Kristus staigā pa zemi tik ilgi kamēr šeit ir cilvēki, viņš staigā kā tavs tuvākais, kā tas, caur kuru Dievs tevi aicina, uzrunā, ceļ prasības. Tā ir vislielākā nopietnība un vislielākais Adventa vēsts svētīgums. Kristus stāv durvju priekšā, viņš cilvēka tēlā mūsu vidū, vai Tu viņam durvis aizvērsi vai atslēgsi?
Tas mums šķiet brīnumaini, redzēt Kristu tik tuvu, bet viņš ir sacījis, kas novēršās no šīs adventa vēsts realitātes, tas arī nevar runāt par Kristus nākšanu savā sirdī.
Kristus klauvē, vēl nav Ziemassvētki, bet vēl arī nav pēdējā lielā advente, pēdējā Kristus nākšana, un cauri visām mūsu dzīves adventēm, ko svinam, caurvijas ilgas pēc pēdējā adventa, par ko sacīts: redzi, es daru visu jaunu [Atkl.21:5].
Adventa laiks ir gaidīšanas laiks, visa mūsu dzīve ir advents, tas nozīmē gaidīšanas laiks, gaidot pēdējo, uz laiku, kurā būs jaunas debesis un jauna zeme.
Līdzīgās e-publikācijas