Kas ir Advents?

Redzi, tavs Ķēniņš nāk pie tevis lēnprātīgs. (Mt.21:5)

Advents nozīmē – nākšana. Jēzus Kristus ir tas, kas bija, kas ir un kas nāk.

Adventa laikā kristieši piemin, kā Jēzus atnāks.

Vienreiz jau Jēzus atnāca. Dieva Dēls piedzima kā cilvēks un izpirka mūsu grēkus. Šo pirmo Kristus atnākšanu mēs īpaši svinam Ziemassvētkos jeb Kristus dzimšanas svētkos. Lai arī Kristus dzimšanas svētkus svin dievkalpojumā un ģimenes lokā, laba prakse ir noturēt arī Ziemassvētkus ievadošas Adventa laika sapulces.

Tā ir iespēja dziedāt vecās labās Ziemassvētku dziesmas un veltīt laiku citiem ticīgajiem sadraudzībā un sarunās. Tā ir iespēja pārdomāt Kristus dzimšanas vēsti un noskaņoties īpašajam svētku vakaram, lai svētku steigā atkal un atkal mums prātā nāk eņģeļu vēsts: “Jums šodien Pestītājs dzimis.” [Lk.2:11]

Šī vēsts sniedz prieku un palīdz pacietīgi un mīlestībā nest to nastu, ko daudziem uzliek gatavošanās svētkiem.

Jēzus nāk pie mums pastāvīgi. Tas notiek ar Evaņģēliju un sakramentiem, kam pieķeras ticība.

Advents iesāk jaunu Baznīcas gadu. Tajā pašā laikā tas ir pamudinājums pastāvīgi lietot Vārdu un sakramentus. Tajos mums ir Kristus. Vārds un sakramenti mums ir vislielākais dārgums, kad saprotam, ka tajos ir klātesošs Kungs Jēzus Kristus, Dieva Dēls, kas par mums izlējis savas svētās asinis.

Kad mēs noraidām sprediķi, kas atbilst Dieva Vārdam, un kristiešu dievkalpojumu, mēs sakām Jēzum: “Nenāc pie manis. Tu man neesi vajadzīgs.” Protams, kristietim nevajag klausīties kaut kādu sprediķi. Viņam jāklausās ar avs ausīm, kur skan Kristus balss, un sekot tai. Kur ir Kristus balss, tur ir arī Viņš pats. Kristietim sprediķis jāpārbauda ar Bībeli.

Reiz Jēzus nāks vienlaicīgi pie visiem cilvēkiem redzamā veidā. Šis datums mums nav atklāts. Kristus spriedīs tiesu.

Tie, kas šeit laikā savu uzticību likuši uz Kristus asinīm, tiks izglābti no mūžīgām dusmām. Tie, kas Viņā neieticēja, tiks notiesāti mūžīgam mokām.

Tagad ir žēlastības laiks. Gatavosimies sagaidīt Ķēniņu Ķēniņu. Būsim nomodā un lūgsim.