Tu redzi arhīvu par laiku beigas
“Kas tic Viņam, netiek tiesāts, bet, kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla vārdam. [..] Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība. Bet, kas Dēlam neklausa, tas dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek uz viņa.” [Jņ.3:18, 36]
Un es redzēju svēto pilsētu, jauno Jeruzalemi, nokāpjam no debesīm no Dieva, sagatavotu kā savam vīram greznotu līgavu. Un es dzirdēju stipru balsi no troņa sakām: “Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, Viņš mājos viņu vidū, un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem.” [Atkl.21:2-3]
Gaidīšana uz Kunga paša apsolīto atkalatnākšanu, kas notiks pasaules un laika beigās (2.Tim.4:1; 1.Pēt.4:5), nosaka draudzes apliecība, tās lūgšana “lai nāk Tava valstība“, kā arī Vakarēdiens kā ceļamaize un stiprinājums starplaikā starp Viņa piemiņu un gaidot Viņa atkalatnākšanu (1.Kor.11:23-26).
To dariet, saprazdami šo laiku, ka jums pienākusi stunda celties no miega. Jo tagad mūsu pestīšana ir tuvāk nekā toreiz, kad kļuvām ticīgi. [Rom.13:11]
Ja mēs nemierīgajos laikos reiz jautājam, kas visbeidzot paliek pāri no visa uztraukuma, no visas domu un pārspriedumu staigāšanas šurp un turp, no visām rūpēm un izbīļiem, no visām vēlmēm un cerībām, kādas mēs sev radām, un ja mēs vēlamies, lai atbildi mums sniedz Bībele, tad mums tiek teikts: no tā visa galu galā paliek tikai viens, proti, mīlestība, kas mums ir bijusi mūsu domās, rūpēs, vēlmēs un cerībās.
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2020
Atsauces (0)