Kristiešiem neliekuļoti jāizrāda mīlestību pret pasauli

“Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota. Nīstiet to, kas ļauns, pieķerieties tam, kas labs. Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga. Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā. Savā darbā neesiet kūtri, esiet dedzīgi garā, gatavi kalpot Tam Kungam.” [Rom.12:9-11]

Saskaņā ar Dieva vārdu, kristiešiem ir jānoraida un jānosoda pasaules gudrība un pasaules darbi, kad tā tiecas stāties Dieva priekšā, aizēnojot Viņu. Tāpēc pasaule uzskata kristiešus par cilvēka ienaidniekiem, kam trūkst mīlestības, par cilvēkiem ar aklu ticību, kas izdzēš no sirds dabisko mīlestību. Kristiešiem jādomā, kā atspēkot šādu apgalvojumu, atklājot visiem viņos mītošo mīlestību. Kristieši apliecina, ka Dievs tik ļoti mīlēja visu pasauli, ka deva Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai visi, kas Viņam tic, nepazustu, bet iegūtu mūžīgo dzīvību. Kā pasaule var uzskatīt šo ticību par patiesu, ja kristieši, kas apliecina šo ticību, neizrāda mīlestību pret pasauli un tās lielākajiem grēciniekiem? Kristieši apliecina, ka visiem ir viens Tēvs Debesīs caur piedzimšanu no augšienes Svētajā Garā, bet pasaule nevēlas tam ticēt, kad kristieši izturas bez brāļu mīlestības, ir auksti un neciena viens otru. Ikviens, kurš tā dara, apkauno savu ticības apliecību, izdara nepiedodamu pārkāpumu un kļūst par šķērsli Dieva valstībai.

Tāpēc mēs, kas apliecinām kristīgo ticību pasaules priekšā, ieklausīsimies svētā Pāvila mudinājumā šodienas lasījumā: “Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota. Nīstiet to, kas ļauns, pieķerieties tam, kas labs.” Pierādīsim pasaulei, ka mēs nesam mīlestību pret to savā sirdī — nevis liekulīgu mīlestību, bet patiesu, dabisku mīlestību, mīlestību, kas atklājas ne tikai ar muti, bet galvenokārt darbos, kas nāk no sirds. Šāda mīlestība ietver gan mūsu ienaidniekus, gan tos, kas mūs mīl. Pierādīsim pasaulei, ka, to pamācot, mēs to darām nevis naidā, bet gan līdzcietībā un līdzjūtībā. Mums riebjas tas, kas ir ļauns, un mēs turamies pie labā. Pierādīsim pasaulei, ka tā var paļauties uz mums ikvienā savā vajadzībā, ka mums ir nenogurstoša vēlme tai palīdzēt. Pierādīsim pasaulei, ka varam arī to ietvert savā mīlestībā, tāpat kā tos, ar ko mūs vieno vienas ticības saites. Mēs mīlam viens otru ne tikai kā brāļus un māsas, bet arī cienām viens otru kā Visaugstākā bērnus un kā Svētā Gara tempļus. Pierādīsim pasaulei, ka tā nav liekulība, ka mēs degam mīlestībā. “Savā darbā neesiet kūtri, esiet dedzīgi garā.”

Ak, ja mēs visi pierādītu savu ticību pasaules priekšā, kādus milzīgus panākumus mēs redzētu! Cik daudzi, kas joprojām pieder pasaulei, mūs vērotu ar izbrīnu un teiktu: “Redzi, kāda mīlestība ir šiem visu nicinātajiem kristiešiem! Viņu ticībai patiešām jānāk no Dieva! Meklēsim viņu draudzi un mācīsies arī mēs viņu Debesu ticības noslēpumus.” Tieši tā tas notika apustuļu laikos. Lieli ļaužu pūļi pievērsās kristietībai. Ar savu mīlestību pret pasauli šie kristieši sludināja tikpat skaļi un pārliecinoši kā viņu mācītāji ar savu sludināšanu. Tāpēc lai jūsu gaisma spīd cilvēku priekšā, lai tie redz jūsu labos darbus un slavē jūsu Tēvu Debesīs.