Ieskaties

5 komentāri par “Seksīgā Bībeles pantu lasīšana

  1. Suņi klausās, tverot intonācijas (instinktīvi apjaušot teicēja nodomus)
    – teksta analīze tiem sveša,[…tādi nenāks debesu valstībā]
    cilvēkus arī intonācijas uzrunā, taču teiktais vārds viennozīmīgi ir svarīgāks.

    Intonācijas vien iekrāso/pastiprina/aktualizē teikto.
    Jūsu jā lai ir un nē – tas ar tā ir jāpieņem kā (lai arī cik seksīgi tas neizklausītos).

    Dieva vārds jau nemainās, vai to izkliedz vai izelso (tas var liecināt vienīgi par sludinātāja attieksmi pret šo vai to)… ak muļķa Skārleta… Manuprāt II.bauslis nav reducējams vien uz brīdinājumu “par Dieva personvārda necienīgu lietošanu”.

  2. Nu jā, saskaņā ar Atkl. 22:15 suņi netiek svētā pilsētā – paliek ārā (līdz ar burvjiem, netikļiem, slepkavām, elku kalpiem un visiem, kas mīl un runā melus).

    Redzi, visādi ir tie sunīši, – vieni ēd apakš galda no bērnu druskām, bet citi – suņi, ļaundaru bars ielenc, To, kura rokas un kājas ir caururbtas.

  3. suņi ir dažādi, bet liktens (saskaņā ar Bībeli) tiem viens

  4. Jā iz Rakstiem varam noprast, ka liktens viens, bet dzīves gājums cits. Ne liktenis (jeb dzīves iznākums t.i. nāve), ir dzīves jēga, bet gan pati dzīve… Fakts, ka mirs gan gudrais, gan nejēga ir fakts, taču atšķirīgās izpratnes (pasaules uztveres) dēļ, to dzīve ir kā diena pret nakti:

    Gudrajam acis ir galvā, bet nepraša staigā tumsībā; taču tai pašā laikā es(Salamans) arī atzinu, ka viņiem abiem ir vienāds liktenis. (Sal. māc. 2:14)
    Tiešām, kāds ir cilvēku, tāds pats ir arī dzīvnieku liktenis: kā viens, tā otrs mirst, visiem ir viena dvaša, un cilvēks nav pārāks par dzīvniekiem.(Sal. māc. 3:19) Tas pats liktenis skar visus bez izšķirības: un vienāds liktenis ir taisnam un negantam, labam un ļaunam, šķīstam un nešķīstam, tam, kas upurē, kā arī tam, kas neupurē; labajam notiek tāpat kā grēciniekam, un tam, kas zvēr, tāpat kā tam, kas no zvēresta bīstas. Tas ir ļaunums, un tas saistās ar visu, kas notiek zem saules, proti, ka visiem lemts viens un tas pats liktenis, ka cilvēku bērnu sirdis ir pilnas ļaunuma un ka viņu sirdīs mājo neizpratne tik ilgi, kamēr viņi dzīvo; pēc tam viņi nonāk mirušo valstībā. Jo tik ilgi, kamēr kāds vēl pieder pie dzīvajiem, tik ilgi viņam ir kaut kas ko cerēt; dzīvs suns tomēr ir vairāk vērts nekā nobeidzies lauva. (Sal. māc. 9:2-4)

    dzīvot un būt gaismā, taču ir labāki nekā atrasties tumsā un būt mirušam

    Salda ir acij gaisma, un brīnumjauki ir sauli redzēt. Ja cilvēks arī dzīvo ilgus gadus, lai viņš visus tos gadus nododas arī priekiem, bet lai tomēr viņš domā arī par nebaltām dienām, ka tādu būs daudz; viss, kas nāk, ir niecības apdvests. Priecājies, jaunekli, savā jaunībā, un lai tava sirds labi jūtas savās jaunības dienās; staigā tos ceļus, ko tava sirds kāro, un ej pakaļ tam, kas patīk tavām acīm; zini tomēr, ka Dievs par visu to prasīs no tevis nolēsumu! (Sal. māc. 11:7-9)

    liktenis – sliktenis

    Tā saka Dievs Tas Kungs: nelaime nelaimes galā! Redzi, tā nāk! Gals tuvojas, gals nāk; tas virzās arvien spēcīgāk tev klāt, tas ir jau tuvu! Tavs baigais liktenis nāk pār tevi, tu zemes iedzīvotāj! Nāk laiks, nāk diena, tā ir kara trokšņa un ne prieka diena kalnos. (Ec. 7:5-7)

    Cik gan jābūt trulam muļķim, jeb aklam pārgalvim, lai lasot Bībeli dzirdētu vien savas (lasītāja) intonācijas, bet nepievērstu uzmanību tekstam -Autora vēstījumam… ak vai tai dvēselei, kas tīšuprāt vai glupībā ņemās Dievu izzobot vai zaimot.

    …Tas Kungs patiesi ir Dievs, Viņš ir dzīvais Dievs un mūžīgais ķēniņš, zeme dreb no Viņa dusmām, un tautas nevar pastāvēt Viņa bardzībā…

    …”Tiem dieviem, kas nav radījuši debesis un zemi, jāpazūd no zemes un apakš debess!” Viņš, Tas Kungs, radīja zemi ar Savu spēku, lika stiprus pamatus pasaules ēkai ar Savu gudrību un izplēta pār visu debesis ar Savu atziņu. Kad pērkona dārdos atskan Viņa balss, kad Viņš ūdenim padebešos liek krākt un liek mākoņu segai no zemes galiem klāties visam pāri, kad Viņš iededzina zibeņus, lietum līstot, un izlaiž vētru no tās apslēptām novietnēm, kā sastindzis tad stāv katrs cilvēks izbrīnā, nevarēdams nekā no visa tā saprast. Un jākaunas tad ikvienam zeltkalim par savu darināto tēlu, jo tikai māns ir viņa izlietais elks, nekāda dzīvība tajā nemīt. (Jer. 10:10+ )

Atbildēt