Kristus atgriešanās zīmes, kas attiecas uz Israēla tautu un tās zemi

Zināmā mērā Kristus atgriešanās saistīta ar Viņa tautu, kurai Viņš pēc miesas pieder, un ar tās zemi. Par šiem jautājumiem mums jādomā un jārunā ļoti uzmanīgi. Tāpat kā Mateja evaņģēlija 24. nodaļā Jeruzālemes krišana un laiku beigas caurvij viena otru, tā arī jūdu jautājums un Kristus atgriešanās ir cieši saistīti.

Pirms mēs varam gaidīt Kristus atgriešanos, jūdu tautā jānotiek noteiktiem procesiem. Dieva vārds saka, ka jūdi ir “derību” tauta (Rom.9:4), un viņus noteiktā veidā un ar kādu īpašu mērķi sargā. Dievs. Viņš vēlas mūsu acu priekšā atklāt savu spēku un godību, savu tiesu un žēlastību pār šo tautu. Taču Viņš arī vēlas mums parādīt, ka gan starp tautām, gan atsevišķiem cilvēkiem ir žēlastības laiki un siržu nocietināšanās laiki, bet kādu dienu visi pravietojumi, draudi un solījumi būs piepildīti.

Jautājums par saistību starp jūdu tautu un Kristus atgriešanos centrējas ap šiem vārdiem: “Es jūs, brāļi, negribu atstāt neziņā par šo noslēpumu, [..] proti, ka vienai Israēla daļai sirds tikusi nocietināta, līdz kamēr pasaules tautas visā pilnībā būs iegājušas, un tādā kārtā viss Israēls tiktu glābts” (Rom.11.25-27).

Daudzi, šos vārdus izlasījuši, nonāk pie secinājuma, ka visu jūdu sirdis paliks nocietinātas, līdz visi pagānu tautu pārstāvji būs glābti un pilnā skaitā iegājuši Dieva valstībā. Taču līdz šim katru gadsimtu zināms skaits jūdu tomēr ir atgriezušies pie Dieva. Tā ir viena šī jautājuma puse.

Otru pusi izsaka vārdi “visā pilnībā” (“pilnā skaitā”). Tas atklāj to, ka jūdi neatšķiras m no pagānu tautā. Lai gan kristiešu misijas darbs ir norisinājies jau kopš apustuļu laikiem, mēs nevaram domāt, ka ikviens pagānu tautu pārstāvis pievērsīsies Dievam. Tāpat jānotiek arī ar jūdiem: daži pievērsīsies Dievam, bet daži nē. Šajā ziņā stāvoklis pagānu un jūdu vidū ir līdzīgs.

Tomēr pastāv arī zināma atšķirība, kura ir izteikta vārdos “tādā kārtā”: “[..] un tādā kārtā viss Israēls tiktu glābts” (Rom.11:26). “Tādā kārtā” nozīmē – “tādā pašā veidā”: tādā pašā veidā, kā daudzi no pagāniem ieies Dieva valstībā jūdu tautas nocietināšanās laikā, arī Israēla glābtie tur ieies, kad šis nocietināšanās laiks viņu vidū būs beidzies. Kad šis lielais skaits jūdu, kas šeit saukts par “visu Israēlu”, būs sākuši ticēt, arī mūsu Kungs Jēzus Kristus nāks savā godībā.

Bet kā gan apustulis Pāvils to var saukt par noslēpumu? (Rom.11:25) Mums jāsaprot atšķirība starp viņa laiku un mūsdienām. Kā gan viņa vēstules lasītāji Romā varēja iedomāties, ka, pirmkārt, jūdi gadsimtiem ilgi varētu palikt nocietināti, un, otrkārt, ka pēc šī nocietināšanās posma viņi “visā pilnībā” varētu ieiet Dieva valstībā? Pāvils saviem lasītājiem teica, ka tas ir “noslēpums”.

Mums tas nav tik liels noslēpums, jo mēs esam redzējuši, kā apustuļa vārdi ir piepildījušies; tomēr zināma neskaidrība paliek, jo mums var rasties jautājums: “Kā šī jūdu ieiešana “visā pilnībā” varēs notikt, kā tas ir iespējams?” Tas ir vēl viens piemērs Dieva visuredzošajai rīcībai pestīšanas jautājumos, un tajā pašā laikā tā būs viena no varenākajām zīmēm, kura piepildīsies pirms Kristus atgriešanās.