:: e – BAZNICA ::

Drošas Dieva žēlastības norādes

Visi Svētajos Rakstos minētie vēsturiskie notikumi pierāda, ka laipnais, žēlsirdīgais Dievs savā pāriplūstošajā žēlastībā līdz ar savu vārdu dod arī ārēji redzamu zīmi un darbu, lai ar tās kā ar sakramenta palīdzību cilvēkiem atgādinātu un ļautu jo drošāk ticēt, ka Dievs grib būt viņiem žēlīgs un labvēlīgs.

Arī pēc grēku plūdiem ir parādījusies varavīksne – kā droša zīme tam, ka turpmāk Dievs vairs neliks nākt pār zemi tādam sodam. Ābrahāmam tika dota apgraizīšana, lai viņš – kā tālāk lasīsim – varētu spriest un būt pārliecināts, ka Dievs viņam un viņa dzimumam grib dot Pēcnācēju, kurā tiks svētītas visas tautas.

Jaunajā Derībā mums ir Kristība un Altāra sakraments – kā redzamas žēlastības zīmes, lai mēs ticētu un varētu droši spriest, ka mūsu grēki Kristus ciešanu dēļ ir atcelti un mēs caur Viņa nāvi esam pestīti. Tā nu baznīca nekad nav palikusi bez ārēji redzamām zīmēm, ka nebūtu varējusi zināt, kur īsti Dievs grib būt atrodams un sastopams.

Šī žēlastība un dāvana tiek slavēta Salamana pamācībās 8:30-31: “Man bija ik dienas savs prieks, un es vienmēr līksmojos Viņa priekšā, un es līksmojos Viņa zemes virsū, un mans prieks ir joprojām pie cilvēku bērniem.” Bet ebreju vārds sagak nav īsti tulkojams kā “līksmojos”, jo tas slavē Dieva gudrību – to, ka Viņš arvien ir raudzījies uz cilvēku bērniem un tiem sevi atklājis; itin kā Viņš gribētu sacīt: Es arvien esmu ļāvis cilvēkiem sevi redzēt un dzirdēt, tā ka viņi ir jutuši manu klātbūtni – upurēšanā, apgraizīšanā, mākonī, Sarkanajā jūrā, debesu maizē, vara čūskā, Salamana templī utt., un man ir bijis prieks šādi atklāties un parādīties cilvēku bērniem.

Un īpašs mierinājums Ādamam bija tas, ka pēc paradīzē stādītā dzīvības koka un citu lielisku Dieva žēlastības zīmju zaudējuma Dievs viņam dod citu zīmi, proti, upuri, ar kura palīdzību viņš var saprast, ka Dievs viņu neatstums, bet rūpēsies par viņu un nenovērsīsies no viņa. To Dievs parāda, aizdedzinādams upurus ar uguni no debesīm, – kā lasām par Mozus un Elijas upuriem. Jo tās bija drošas Dieva žēlastības norādes, kas nabaga cilvēkiem bija vajadzīgas, lai tie nepaliktu pilnīgi bez gaismas un Dieva žēlastības atziņas.

Tagad mūsu rīta zvaigznes ir Dieva vārds, Kristība un mūsu Kunga Vakarēdiens, uz ko raugāmies kā uz drošām Dieva žēlastības zīmēm. Jo mēs varam droši spriest un sacīt, ka Kristus, grēku piedošana un mūžīgā dzīvošana ir tur, kur ir [Altāra] sakraments, Kristība un Dieva vārds. Tāpat arī zinām, ka tur, kur šo žēlastības zīmju nav vai ļaudis tās nicina, ne tikai nav žēlastības, bet noteikti rodas arī neganti maldi.