Kad ticīgais saskaras ar vislielākajām grūtībām

Ir kāds gan ticīgo, gan neticīgo vidū ļoti izplatīts priekšstats par to, ka ticība automātiski vai līdzīgi zālēm iedarbosies uz visām grūtībām un nelaimēm. Daudzi domā, ka šādam ieskatam ir pamats Dieva vārdā.

Viņi atsaucas uz šādiem solījumiem: “Taisno tekas ir līdzenas” (Sal.pam.15:19), un arī uz dažiem Jēzus izteikumiem, piemēram: “Tas visu spēj, kas tic”, un: “Visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks” (Mk.9:23; 11:24).

Šāda Bībeles citēšanas metode tomēr ir pārāk vienkāršota un šo cilvēku izpratne – vēl vairāk. Viņi aizmirst salīdzināt šos citātus ar daudziem citiem vārdiem un ar piemēru, ko sniedzis pats Jēzus Kristus.

Izskaidrojums ir tāds, ka Dieva solījumu piepildījums bieži vien atšķiras no mūsu iecerētā. Dažreiz Dievs atbild šādi: “Tev pietiek ar Manu žēlastību, jo Mans spēks nespēkā varens parādās” (2.Kor.12:9). Pāri visam, ko šajā jautājumā varētu teikt, augstu paceļas Jēzus Kristus vārdi: “Ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi” (Mt.26:39). Kāds ir šādas lūgšanas iznākums? No vienas puses, ir teikts: “[Viņš] ir ticis atpestīts no bailēm” (Ebr.5:7). No otras puses, lai gan Viņš “ir ticis atpestīts”, Viņam bija jācieš un jāmirst. Viņš dzēra nolikto kausu (Jņ.18:11; 19:30).

Kristiešu nostāja ciešanās un nelaimēs nav mērķēta uz īpašas palīdzības sagaidīšanu. Tāds gars būtu pilnīgi pret Dieva gribu. Jēzus mācība ir ļoti skaidra. Kristiešiem var būt jācieš līdz ar visiem pārējiem (Jņ.9:3; Lk.13:1-5). Taisnie var ciest tieši tāpat kā netaisnie un kopā ar viņiem (Sal.māc.9:2).

Kristieša galvenajam uzdevumam šajos jautājumos jābūt vēlmei izprast Dieva gribu attiecībā uz sevi un pakļauties Dieva visgudrajam padomam. Tieši šajā ziņā kristietis saņem dažus no stiprākajiem atbalsta un uzmundrinājuma apsolījumiem Rakstos: “Piesauc Mani bēdu laikā, tad Es izglābšu tevi, un tev būs Mani godāt” (Ps.50:15). “Mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu” (Rom.8:28).

Kristietis, kura pamats ir Dieva svētais vārds un tikpat svētais padoms, tic, ka īslaicīgas ciešanas ne vienmēr ir Dieva nelabvēlības vai dusmu zīme. Viņš saprot, ka pēc grēkā krišanas cilvēks dzīvo tādos apstākļos, kuros laiku pa laikam labais ticības ceļš Jēzū Kristū var vest viņu caur bēdu un asaru ielejām (Ps.23:4). Kristiešiem ir arī negrozāma pārliecība, ka, par spīti visām ciešanām, kuras viņiem jāpiedzīvo, viņi tajās “pārpārim paliks uzvarētāji” (Rom.8:31-39; 11:33-36).