Kristietība un joga

Daudziem mūsdienu kristiešiem varētu šķist dīvains pats uzstādījums: Kāpēc jāmēģina salīdzināt jogu ar Kristietību? Kāda saistība ķermeņa pozām un vingrinājumiem – respektīvi atsevišķam sportošanas novirzienam ar vienu no pasaulē atzītākajām reliģijām – Kristietību? Bez iedziļināšanās, jautājums izklausās tik pat provokatīvs kā: “Vai kristietis var nodarboties ar hokeju, golfu, tenisu utml.?”

Joga ir velna mācība

Savu pētījumu rezultātā esmu nonācis pie atziņas, ka joga ir, kas novirza cilvēkus no patiesības tāpēc Kristietība un joga nav savienojama. Tā vien izskatās, ka arī pāvesta baznīca savā laikā piekopusi netiklību ar jogu, kā ietekmē sadzimis daudz kroplīgu ideju (arī mukšana klosteros tajā skaitā). Taču pats pāvests, dižodamies ar savu aplamo “pilnīgās nemaldības postulātu” hinduisma gaismā ir vērtējams kā smieklīgs nejēga – jogas māceklis, kurš apstājies pusceļā. Nepraša, kurš var pretendēt vienīgi uz augstāko hierarhijas nomināciju savu sekotāju varzas priekšā. Šie “kristiojogu” mutanti ir iespiedušies redzamajā baznīcā izveidojot “varnu” vai savdabīgu kastu sistēmu (pāvests, priesterība, mūki, laji u.tml.).

Tie ieviesuši savas “purānas” t.i. leģendārus nostāstus par dieva māti, purgatoriju, svēto ģenealoģija u.c. maldus. Šādi “guru” Baznīcā izplata paši savas domas, vīzijas, redzējumus, atklāsmes u.c velna mācības. Līdz pat šim laikam daudzi akli akliem ceļa rādītāji pamatodamies uz savu pašizdomāto kalpošanu Dievam un katrs pats sev par sodu, kāro pēc bīskapa amata tajā konfesijā, kura tam, atbilstoši savai samaitātības pakāpei, šķiet vispiemērotākā.

Patiesība un maldi var pastāvēt blakām

… jā var un pastāv kā pozīcija, vai kā divvirzienu ceļš un kopā tie saplūst bezgalībā (t.i. tie nekad nesaplūst vienā; nekad nekļūst par vienu un to pašu), bet viens objekts nevar vienlaicīgi pārvietoties divos pretējos virzienos. Jebkurš mēģinājums šādu efektu panākt noved pie objekta apstādināšanas vai saraušanas. Līdzīgi kā atsaukdamies uz Dieva Vārdu antikrista vai viltus baznīca aug kopā ar Kristus Baznīcu pa visu pasauli, līdz pat laiku beigām, lai pastarajā tiesā katrs cilvēks saņemtu savu algu vai uzslavu.

Kristietis un jogs ir divi nesavienojami jēdzieni

Es nepretendēju uz vienīgo un pareizo izpratni par jogu, bet vienīgi gribēju dalīties savā atziņā, pie kuras esmu nonācis savu pētījumu rezultātā. Un tas ir: “Cik daudz ir cilvēku, tik pat daudz ir arī iedzimtā grēka attīstības vai izpausmes veidu un tik pat daudz arī iespējamo jogas turpmākās attīstības ceļu vai veidu”.

Vēl, ko es secināju veicot pētījumu par jogu ir: – “ Nav vērts rakties tajā sūdu čupā, lai atrastu kādu patiesības graudu, jo pats pamats un saknes jogai ir melu un maldu pilnas. Vairums jogas stāstu par brīnumspējām līdzinās t.s. medniekstāstiem, kas kalpo dīkdieņu piesaistīšanai un muļķošanai, un tendence ir: jo tālāk jo trakāk… jogas robežas ir tik pat plašas kā “ātmans” – t.i. cik tālu vien kāds varētu aizdomāties un būtu gatavs iet.

Un es negribu būt Jūsu “guru” šajās jogu lietās. Tomēr ja es to tomēr daru, un ja pats saviem spēkiem cenšos pievest jūs pie konkrētas izpratnes par visu lietu Radīšanas kārtību, uzspiest pareizo ticību, ka Dievs ar savu Svēto Garu visu dara jaunu vai caur saviem darbiem vai mācību parādīt Kristu, tad neticiet man, jo tādā gadījumā es pats ne ar ko neatšķiros no joga. Ja nu gribam ko darīt, tad lai sākam ar to, ka Dievu bīstamies un mīlam, ka viņa vārda sludināšanu nenicinām, bet to turam svētu, labprāt klausāmies un mācāmies.

Tikai Svētais Gars caur Evaņģēliju spēj mūs apgaismot, darīt svētus, aicinot un pulcinot savā baznīcā, kur visi Kristum ticīgie ik dienas saņem grēku piedošanu un pastarā dienā tiks uzmodināti un iemantos mūžīgo dzīvošanu.