Dieva vārda atklāsme iesniedzas dziļā senatnē

Dievs atklāja sevi Ādamam un Ievai vēl pirms grēkā krišanas. Viņš gribēja, lai tie Viņu pazītu un zinātu Viņa gribu, Viņš uzrunāja tos (1.Moz.1:28; 1.Moz.2:16-17).

Atklāsme nāca caur runāto vārdu, Dieva vārdu. Vēlāk, pēc grēkā krišanas, cilvēkiem kļuva nepieciešama īpašā atklāsme, lai tie netiktu pazudināti. Tāda atklāsme viņiem tika dota Dieva vārdā (1.Moz.3:15).

Grēkā krišanas dienā Dievs atklāja kritušajiem cilvēkiem, kādā stāvoklī viņi ir nokļuvuši, un norādīja pestīšanas ceļu. Ļauno spēku, kas bija viņu grēkā krišanas cēlonis, satrieks “sievas dzimums” (1.Moz.3:15). Šie vārdi norāda uz Kristu, kurš ir šis “sievas dzimums” (Lk.1:26-33; Gal.4:4).

Savukārt rakstītais Dieva vārds kļūst pazīstams vienīgi Mozus laikos. Viņš saņēma no Dieva rakstītus vārdus baušļu veidā (2.Moz.24:12, 31:18). Viņam arī tika pavēlēts pilnībā pierakstīt Dieva doto bauslību. Tas, ko vēlāk pierakstīja pravieši, bija šīs bauslības un Dieva doto apsolījumu izskaidrojums.

Kāds cits rakstītā Dieva vārda aspekts tika dots Jēzus Kristus laikos: “Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu” (Jņ.1:17). Tas apstiprina, ka Mozus un praviešu teiktais ir bijusi patiesība. Jēzus atkārtoti uzsver, ka Dievs ir runājis caur Mozu un praviešiem (Lk.24:25-27; Jņ.5:46-47).

Jaunajā Derībā uzsvērts, ka: “Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem.” Bet tam ir arī turpinājums: “Šinīs pēdējās dienās Viņš uz mums ir runājis caur Dēlu, ko Viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku” (Ebr.1:1-2). Tādēļ Rakstos bieži un noteikti tiek uzsvērts, ka Baznīca un Dieva tauta ir “nams, uzcelts apustuļu un praviešu pamata, kura stūrakmens ir Kristus Jēzus” (Ef.2:20).