Patiesais Tēva personvārds

Un Es viņiem esmu darījis zināmu Tavu Vārdu un darīšu To zināmu, lai mīlestība, ar ko Tu Mani esi mīlējis, būtu viņos un arī Es būtu viņos. [Jņ.17:26]

“Es viņiem esmu darījis zināmu Tavu Vārdu,” saka Jēzus, ar kuru viņi iepazinuši tavu personvārdu – kā Tevi sauc, kas Tu esi, un kā Tu vēlies būt pielūgts un godāts. Zināt Tēvu, nenozīmē tikai zināt, kā Viņš radīja Debesis un zemi, vai, kā Viņš palīdz labiem un soda ļaunos. Bet zināt, ka Viņš sūtīja savu Dēlu pasaulē un dāvā mums Viņu, kas atrāvis nāvi un sagādājis samierināšanu ar Tēvu.

Tas ir patiesais Tēva personvārds, kas atklāj mums Viņa prātu un gribu, un atsedz Viņa tēvišķās jūtas.

Bet Kristus piebilst: “…un darīšu To zināmu.”

Proti, Es neapmierināšos vienīgi ar Tava personvārda padarīšanu zināmu, bet turpināšu to darīt zināmu daudz bagātīgāk un skaidrāk, un skubināšu šo zināšanu nemitīgi gan ar Vārdu, gan Garu, lai mani kristieši nedzītos pakaļ nekam citam vai kam lielākam, bet būtu pārņemti vienīgi ar to, ka Tavs personvārds kļūtu arvien cildenāks, un to jo stipri paturētu savā prātā.

“Lai mīlestība, ar ko Tu Mani esi mīlējis, būtu viņos.”

Tas ir galvenais, kas jāsasniedz, proti, lai zinām Tēva gribu un sirdi, šeit ar mums sludināto Vārdu, un vēlāk, viņā dzīvē, ar skaidru skatu mēs ieraudzīsim, kā Viņš mūs mīlējis un mīlēs mūs mūžīgi, bet vienīgi caur savu Dēlu, Jēzu Kristu.

Kad mēs nonāksim līdz tam, mums piederēs visa mierinājuma un pestīšanas bagātība. Tad mēs atdusēsimies Viņā un Viņš mūsos, lai mēs mūžīgi būtu vienoti vienā.