Ne manam, bet Dieva godam

“Es esmu vairāk par viņiem visiem strādājis, tomēr ne es, bet Dieva žēlastība, kas ir ar mani.” [1.Kor.15:10]

Viss, ko esmu darījis, ir darīts, kalpojot mīļajiem kristiešiem, par godu Tam, kas sēž Debesu godībā un ik mirkli dara man tik daudz laba, ka es, pat simtreiz čaklāk strādādams, nebūtu pelnījis pat visniecīgāko daļiņu no tā, ko saņemu – ar visiem saviem darbiem es nevarētu nopelnīt ne stundu dzīves, nedz arī veselas acis.

Viss, kas es esmu un kas man dots, ir vienīgi Dieva žēlastība un žēlsirdība, jā, tas ir Viņa dārgo asiņu un sūro sviedru nopelns; tādēļ it visam, ko daru, ir jākalpo Viņa godam – un es strādāju ar prieku un no sirds.

Ja ienaidnieki mani lamā – ar to es esmu mierā; mani slavē dievbijīgi kristieši līdz ar savu Kungu Kristu. Es esmu bagātīgi atalgots pat tad, ja kaut viens vienīgs kristietis atzīst mani par uzticīgu strādnieku.

Pēc pārējo ļaužu atzinības es netiecos – viņi nav cienīgi atzīt manu darbu; ja tie mani slavētu, tad gan manai sirdij vajadzētu sāpēt. Viņu zaimi ir mans lielākais gods un slava; es gribu būt doktors – jā, arī izcils doktors, un tie man manu vārdu neatņems līdz pat pastarai dienai. To zinu pavisam droši.