Lapu atbrīvošana

“Es ticu, ka tie, kas mīl miesīgu brīvību un vēlas būt brīvkungi, nav saņēmuši īsto brīvību no Dēla, jo Jēzus saka jūdiem: “Ikviens, kas grēku dara, ir grēka vergs. Ja nu Dēls jūs darīs brīvus, jūs patiesi būsit brīvi.””

Šie Larsa Levi Lestadiusa sprediķa vārdi varētu kalpot kā viņa dzīves moto. Larss Levi patiešām izveda brīvībā veselu ziemeļu tautu, atbrīvodams to no grēka verdzības, un ļaudams tai ieraudzīt Dieva dāvātās brīvības gaismu. Dzeršana, netiklība, zagšana bija šīs nomadu tautas neatņemama. sastāvdaļa.

Visi Zviedrijas valdības mēģinājumi atvieglot lapu stāvokli, bija beigušies nesekmīgi. Nekādi likumi nespēja tos atturēt no dzeršanas un tās postošajām sekām. Viņi grima arvien dziļāk un dziļāk, tuvojoties savai iznīcībai.

Un tad nāca Larss Levi Lestadiuss, kurš ne tikai atturēja tos no tālāka pagrimuma, bet burtiski izglāba šo ziemeļu novadu no iznīcības. Lai gan viņš pats maz par to domāja, tomēr sadzīve, morāle un dzīves labklājība strauji uzlabojās.

“Neticamais un neaptveramais bija noticis – Kāresuvanto draudzē, kas bija ieguvusi sliktu slavu savas netiklības un zemā ētiskā līmeņa dēļ, pakāpeniski kļuva par paraugdraudzi, kurai līdzīgu nebija arī civilizētos apvidos. Šī uzlabošanās nebija nekāds pārejošs reibums, tā nemazinājās spēkā gadu desmitiem…”

Kā Lestadiuss to panāca? Viņš neizstrādāja jaunas metodes, nedibināja jaunas organizācijas, bet dāvāja “īsto brīvību no Dēla”.