Palīdzēt pasaulei atraisīties no negantās dzīves

“Viņš izglāba taisno Latu, kam bezdievju netiklā dzīve sagādāja ciešanas. Jo taisnais, kas dzīvoja viņu vidū, mocījās savā taisnajā dvēselē dienu no dienas, redzēdams un dzirdēdams viņu negantos darbus.” [2.Pēt.2:7-8]

Vai gan tā nebija liela negantība, ka viņi piekopa ne tikai netiklību un laulības pārkāpšanu, bet arī šādus grēkus, kurus nedrīkst pat pieminēt? Turklāt to darīja gan veci, gan jauni — visos pilsētas stūros.

Dievbijīgais Lats ik dienu sprediķoja pret šādiem grēkiem un tos nosodīja, taču tas neko nepalīdzēja. Tie lika Latam klusēt, un nebija nekāda padoma, kā šo nelaimi novērst — gluži kā tas ir mūsu dienās. Arī tagad vairs nav cerību palīdzēt pasaulei atraisīties no negantās dzīves, kādu tā dzīvo.

“Jo taisnais, kas dzīvoja viņu vidū, mocījās savā taisnajā dvēselē dienu no dienas, redzēdams un dzirdēdams viņu negantos darbus.”

Te Sv. Pēteris raksturo krustu, ko nācies nest svētajam vīram, jo viņš ir sludinājis ļaudīm Dieva vārdu un audzinājis savas meitas ticībā, tā ka arī tās tika izglābtas līdz ar viņu.