Kārdinātāja pirmais un spēcīgākais sprediķis

Noklausies šo e-publikāciju

“Jūs mirt nemirsit, bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tā ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu.” (1.Moz.3:4-5) Nu velns spēra nākamo nekaunīgo soli un klaji runāja pretī Dievam.

“Jūs mirt nemirsit.” Viņš pievienoja izgudrotu un izaicinošu pamatojumu: “Bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tā ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu.” Šeit velns runā atbilstoši savai būtībai, sajaukdams kopā melus un patiesību, padarot visu daudznozīmīgu un daudzsološu, un rīkojas tik droši un pārliecinoši, it kā runātu paša Dieva balsī.

Vispirms ievēro: “Jūs mirt nemirsit.” Tas ir vecais ierocis, ko velns ir izmantojis visos laikos un ar ko ir maldinājis visu pasauli, proti, iedvesis tai miesīgu drošību: “Jūs mirt nemirsit.” Tas ir kārdinātāja pirmais un spēcīgākais sprediķis: “Nekādu draudu nav, jums nekas ļauns nenotiks un viss būs labi.”

No Mateja evaņģēlija (27:3), kad velns bija Jūdam Iskariotam licis sirdī domu, ka viņam jānodod Jēzus, tad iedvestā doma bija tieši tāda, ka nekas bīstams nedraud un tik tālu jau nenonāks, ka Viņu notiesās un nogalinās, jo evaņģēlists saka: “Tad Jūda, Viņa nodevējs, redzēdams, ka Viņš pazudināts, nožēloja to..” — tas attapās un beidzot saprata, ko bija izdarījis. Jūdam nekad tas nebija ienācis prātā, bet tagad viņam vairs nebija nekāda prieka par 30 sudraba grašiem, palika tikai bailes, posts un izmisums. Tieši tā velns spēlē savas spēles.

Tas ir patiesi baismīgi, ka tūkstošiem cilvēku pamostas par vēlu, kad pilnībā ir ļāvušies velna pievilšanai: “Jūs mirt nemirsit,” kaut iepriekš ir zinājuši Tā Kunga vārdus: “ja jūs neatgriežaties”, “ja jūs nepiedzimstat no augšienes”, “jūs mirsit savos grēkos”, jo viņi vienmēr ir jutuši iekšēju drošību un sirdsbalsi, kas tiem sacījusi: “Jūs mirt nemirsit,” tāpēc tie aizvien ir turpinājuši dzīvot savā neatgrieztajā un neatdzimušajā stāvoklī, sevi iekšēji maldinot. Cik briesmīga reiz būs viņu pamošanās!

Otrkārt, ņem vērā vārdu sagudroto daudznozīmību un čūskas indi tajos: “Bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tā ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu”! Te jūs redzat “baltās nevainības drēbēs” tērpto velnu. Viņš ir brīnišķīgi apģērbies kā. pats “gaismas eņģelis”.

Viņš nesaka: “Neņem vērā, ko saka Dievs!” Tieši otrādi, viņš izmanto Dievu kā liecinieku saviem vārdiem, kurus liek par pamatu. Velns tikai paskaidro nosaukumu, ko Dievs bija devis šim kokam. Dievs bija nosaucis to par “laba un ļauna atzīšanas koku”. Tagad velns taisījās paskaidrot, kā. tas saprotams. “Dievs zina”, viņš sacīja, Dievs ar koka nosaukumu apliecina, ka no šī koka nāk laba un ļauna atziņa, pašam Dievam piederoša atziņa, tāpēc tanī dienā, kad jūs no tā ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā. Dievs, zinādami labu un ļaunu”.

Tās ir spožas un augstas ambīcijas: līdzināties pašam Dievam, kļūt gudram un apgaismotam kā Viņš — tas taču nevar būt nekas ļauns! Dievs taču to labi apzinās, un tāpēc ir neiespējami, ka jūsu laipnais, mīļais Tēvs būtu aizliedzis jums ēst no šī koka!

Daudzi tieši šādi ir sapratuši sātana dziļumus, kas atklājas šajā kārdinājumā, turpretī citi ir uzskatījuši, ka velns ir vēlējies iedvest cilvēkā skaudību pret Dievu.

Abas šīs domas tikpat labi var pastāvēt viena otrai blakus, jo Ieva varēja domāt šādi: “Dievs zina, ka ar augļa baudīšanu mūsu acis atvērsies, tāpēc Viņš neaizliegs mums to ēst, taču mēs, šķiet, esam pārpratusi Viņa vārdu, jo tas nav savienojams ar Viņa laipnību un mīlestību. Ja Viņš patiešām būtu aizliedzis to ēst, mums neatliktu nekas cits kā secināt, ka Viņam skauž.”

Redziet sātana dziļumus! Vēl skaidrāk tas kļūst, apdomājot, kā velns savos dziļajos melos ir iepinis patiesību, ar ko šis izteikums ir ticis izmainīts un aptumšots vairāk. Piemēram, velns sola, ka viņu acis atvērsies. To var aprast tā: no vienas puses, ka viņi iegūs pārdabisku gudrību un izpratni, bet, no otras puses, pats velns, bez šaubām, domā par nožēlojamo pieredzi, kas pavērsies viņu skatam, piedzīvojot grēku un tā sekas.