198. Kas ir mūsu Pestītāja paaugstināšana?



Tu redzi arhīvu par grēkākrišanas sekas

Par cilvēku

Filosofija – cilvēku gudrība, definē cilvēku kā dzīvu būtni, kam dots prāts, kam ir jutekļi, ķermenis. Vai cilvēks tiešā vai netiešā nozīmē saucams par “kustoni “.., to tagad netirzāsim, bet jāzina: šī definīcija raksturo vienīgi mirstīgo un iznīcīgo cilvēku.

Par cilvēku

Lasīt tālāk »



Kā cilvēks pirmoreiz iepazinās ar ļauno

Sieviete teica čūskai: mēs varam ēst visus dārza koku augļus, izņemot tā koka augļus, kas aug dārza vidū, jo Dievs sacīja: “..no tā jums nebūs ēst, nedz to aiztikt, citādi jūs mirsit” (1.Moz.3:3).

kā cilvēks pirmoreiz iepazinās ar ļauno

Lasīt tālāk »


Cilvēka daba

“Tātad, kā viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku — nāve, gluži tāpat viena cilvēka taisnības darbs visiem nes taisnošanu uz dzīvību. Jo, kā ar viena cilvēka nepaklausību neskaitāmi kļuvuši grēcinieki, tāpat ar viena cilvēka paklausību neskaitāmi kļūs taisnoti” (Rom.5:12, 18-19).

cilvēka daba

Lasīt tālāk »


Kritušais eņģelis glabā skaudību pret cilvēku

“Dievs radīja cilvēku nevainojamu un darīja to par Savas līdzības tēlu. Taču ar velna skaudību pasaulē ienāca nāve” (Gudrības gr. 2:23).

kritušais eņģelis glabā skaudību pret cilvēku

Lasīt tālāk »


Par brīvo gribu

Mūsu luterisko ticības apliecību mācību par brīvo gribu var apkopot šādi: dabiskās lietās cilvēkam visumā piemīt veselais saprāts un brīvā griba, arī tajā, kas attiecas uz darbu, būvēšanu, sēšanu, ēšanu, dzeršanu utt., kā arī zināmu ārēji dievbijīgu darbu veikšanu un rupju kārību atmešanu (kurās Dievs par sodu nenodod sātana varā), taču — kas attiecas uz patiesu labošanos un dievbijību Dieva priekšā — šai ziņā cilvēks vairs nav brīvs, bet grēka paverdzināts.

par brīvo gribu

Lasīt tālāk »