258. Par ko mēs varam lūgties un ko mums vajag lūgt?


Uzzini vairāk par sātanu

Bībelē ir vairāk atsauču uz velnu, nekā mēs varējām ietilpināt šajā ar piemēriem ilustrētajā publikācijā. Šeit atkārtosies jau pieminētās Rakstu vietas, taču būs pieminētas arī daudzas jaunas. Patstāvīgi studējot Bībeli, jūs atradīsiet vēl citas norādes. Tāpat arī pieminēsim Dieva dārgos solījumus par to, ka, paļaujoties uz Kristu, mēs varam stāties pretī ļaunajam un uzveikt to.

Uzzini vairāk par sātanu

KAS IR VELNS?

Velns ir eņģelis, kas sacēlās pret Dievu, tika sodīts un padzīts no debesīm (Atkl. 12:7–9; 20:2; 1. Tim. 3:6). Velns jau kopš pirmsākumiem ir bijis grēcinieks un melis (Jņ. 8:44; 1. Jņ. 3:8). Velna pakļautībā tagad atrodas garīgās tumsības spēki gan šajā pasaulē, gan ārpus tās robežām (Mt. 12:24; Jņ. 12:31; 2. Kor. 4:4; Ef. 6:12; 1. Jņ. 5:19; Atkl. 12:9).

Sātans prasmīgi maskē gan sevi, gan savus darbus un ietekmi šajā pasaulē (2. Kor. 11:14). Dieva vārdā atrodami dažādi velna apzīmējumi: apsūdzētājs (Atkl. 12:10), pretinieks (1. Pēt. 5:8), zvērs (Atkl. 11:7), Belcebuls (kas nozīmē “mušu pavēlnieks”) (Mt. 10:25; 12:24–28), maitātājs (1. Kor. 10:10), pūķis (Atkl. 12:7–9, 12–17), ienaidnieks (Lk. 10:19), ļaunais (Mt. 13:19; Jņ. 17:15; 2. Tes. 3:3; 1. Jņ. 5:18–19), kritusī zvaigzne (Jes. 14:12; Atkl. 9:1), melu tēvs (Jņ. 8:44), pasaules varas nesējs (Ef. 2:1–2), rūcošais lauva (1. Pēt. 5:8), šīs pasaules valdnieks (Jņ. 12:31), sātans (kas nozīmē “pretinieks” jeb “apsūdzētājs”) (1. Lku. 21:1; Cah. 3:1–2; Mt. 4:10), čūska (2. Kor. 11:3), kārdinātājs (Mt. 4:3), zaglis (Jņ. 10:10), ķērējs (Ps. 91:3), negantais padomnieks (Nah. 1:11), vilks (Jņ. 10:12). Studējot Dieva vārdu, jūs atradīsit vēl citus velnu atmaskojošus apzīmējumus.

KĀ VELNS MĒĢINA TEVI KĀRDINĀT UN PAZUDINĀT?

Priekšvārdā Lielajam katehismam Luters raksturo velnu kā “tūkstoš mākslu [jeb tūkstoš triku] meistaru”. Tas nozīmē, ka vienā brīdī velns var izmēģināt pret tevi vienu triku vai masku, bet jau pēc brīža mēģināt ko citu. Viņa izdomai nav robežu.

Taču visiem velna trikiem pamatā ir viens mērķis: sēt tevī šaubas par Dieva vārda un tā apsolījumu patiesīgumu. Kā viņš to panāk? Ik reizi, kad Dieva vārds neatbilst tam, kam tu tici vai dod priekšroku, velns tev čukst gluži kā savā laikā Ievai: “Vai tad tiešām Dievs ir teicis..” (1. Moz. 3:1). Kādēļ gan velns tā nopūlas novērst tevi no Dieva vārda? Sātans vēlas, lai tu turētos pa gabalu no Dieva vārda, jo tas ir dzīvs un dzīvinošs vārds (Jņ. 6:63). Gluži kā tev ir nepieciešamas asinis, kas plūst caur tavu organismu un uztur to pie fiziskas dzīvības, tāpat arī tev ir nepieciešams Dieva vārds, kas tevi uztur pie garīgas dzīvības (Mt. 4:4; Jņ. 6:26–58). Bez Dieva dzīvinošā vārda tu vari būt fiziski dzīvs, taču garīgi miris (Mt. 23:27).

Otrs iecienītākais velna triks ir šis: pēc tam, kad viņam ir izdevies iefiltrēties garīgo vadītāju apziņā (kā tas notika ar Pēteri — Mt. 16:23), viņš bieži vien citē Rakstus. Ar lielu pārsteigumu nākas konstatēt, ka viņš bieži vien citē Rakstus pilnīgi precīzi. Taču viņa triks slēpjas tajā, ka viņš izmanto kādu izolētu Rakstu vietu, lai skaidrotu kādu no savām maldu mācībām, kas nemaz neatbilst Dieva vārdam. Tieši šo paņēmienu velns izmantoja, mēģinot kārdināt Kristu (Mt. 4:5–7). Ar šiem velna māņiem mēs varam sastapties ik dienas, uzklausot televīzijas evaņģēlistus. Arī viņi bieži vien precīzi citē Bībeli. Taču, atrodoties velna varā, viņu minētie citāti nereti maldina un māna, jo tie nesniedz pilnīgu ieskatu viņu sludinātajā mācībā, gluži kā tas bija ar velnu, kas citēja Jēzum Rakstus. Pēc tam, kad velns bija pareizi citējis no konteksta izrautus Bībeles pantus, Jēzus tos nekavējoties atspēkoja ar vārdiem: “Atkal stāv rakstīts..” (Mt. 4:7). Ap. d. 13:9–10 mēs lasām, kā Sv. Pāvils Svētā Gara spēkā uzlūkoja zīlnieku Elimu, kurā bija iemājojis velns, un sacīja velnam: “Ak tu velna bērns, visas viltības un blēdības pilns, visas taisnības ienaidnieks, vai tu nemitēsies sagrozīt Tā Kunga taisnos ceļus?”

KĀ DIEVS IR IECERĒJIS TEVI AIZSARGĀT NO VELNA?

Iespējams, ka Dieva vārdā sastopamie velna apraksti var tevi iebiedēt. Taču Dievs vēlas, lai tu zinātu, ka vari ar pilnu pārliecību stāties velnam pretī. Lai palīdzētu tev to labāk izprast, attēlā ir redzams, kā Kristus uzveic velnu, par ko liecina arī Raksti: “Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus” (1. Jņ. 3:8). Dievs savalda un iznīcina ļaunumu, ko velns cenšas sēt tavā sirdī un prātā. To Viņš dara caur Savu dzīvo vārdu, kas izraisa ticību tavā sirdī (Rom. 10:17). Tur, kur ir Dieva vārds un ticība, tur mīt Kristus un Tēvs (Jņ. 14:23). Ik reizi, kad velns mēģina graut tavu ticību, Jēzus aptur sātanu un padzen viņu (Mt. 12:28–29). Tevī mītošais Dieva vārds uzveic ļauno (1. Jņ. 2:14). Šis vārds ir pats Jēzus (Atkl. 19:13).

Kristus ir uzveicis sātanu (Ap. d. 26:18; 1. Jņ. 3:8). Ar Savu krusta nāvi Kristus ir svinējis uzvaru pār velnu (Fil. 2:9–10; Ebr. 2:14–15; Atkl. 12:10–11). Kristus uzvaras dēļ sātans ir notiesāts mūžīgam sodam (Jņ. 12:31; 16:11). Kristū mēs esam atsvabināti no sātana (Rom. 16:20; Jņ. 8:34–36). Kad ristus atgriezīsies, kārdinātāja varai uz mūžiem pienāks gals (1. Kor. 15:25; Atkl. 20:10).

Jēzus vārds aizbaida dēmonus (Lk. 10:17–19; Ap. d. 19:11–20). Jēzus izdzina ļaunos garus ar Sava vārda (Mt. 8:16) un Dieva Gara palīdzību (Mt. 12:28). Dēmoni atzīst, ka Kristum piemīt spēks viņus padzīt (Mt. 8:29; Lk. 4:41). Dievs dod kristiešiem spēju atpazīt ļaunos garus (Ap. d. 13:9–10; 1. Jņ. 4:1). Pēc Kristus vai Viņa bērnu pavēles velns glābjas bēgot (Mk. 9:25–27; Jēk. 4:7). Vienīgi ticīgie spēj izdzīt dēmonus Jēzus vārdā (Mt. 17:18–20; Lk. 9:49–50; Ap. d. 19:13–16). Velns nespēj nodarīt ļaunumu tiem, kas ticībā Kristum pretojas viņam (1. Pēt. 5:8–9). Jēzus lūdz pēc aizsardzības no ļaunā un māca to pašu darīt arī mums (Mt. 26:41; Lk. 22:40; Jņ. 17:15). Mēs svinam uzvaru ticībā uz Jēzu, kas ir Dieva dāvana, ko saņemam caur Dieva vārdu, Kristību un Svēto Vakarēdienu (1. Jņ. 5:4–12). Savā vārdā Dievs mums dod aizsardzību pret velna varu (Ef. 6:11–17; 2. Tes. 3:3; 1. Jņ. 5:18). Ļaunie gari bēg, arī izdzirdot mūziku, kas balstās uz Dieva vārdu (1. Sam. 16:23). Iepazīstot Dieva vārdu, mēs varam iemācīties atšķirt, kas ir no Dieva un kas — no velna (Jņ. 10:20–21; 1. Jņ. 3:8–12). Lai pasargātu mūs, Dievs sūta pie cilvēkiem Sava vārda kalpus, kas sludina Viņa dzīvo vārdu un liek atkāpties sātanam (Lk. 10:17–20; Ap. d. 26:16–18). Dievs pulcē baznīcu, lai pasargātu mūs no sātana (Mt. 16:18). Tas Kungs vēršas pret sātanu, kad tas apsūdz ticīgos (Cah. 3:1–2; Jūd. 9). Dievs apsola nepieļaut, ka velns varētu mūs novērst no Viņa (Jņ. 10:27–29).

Ticībā uz spēku, ko Dievs mums dod caur Savu vārdu un Garu, paļaujies uz Kristu (1. Pēt. 5:9; 1. Jņ. 5:4), iepazīsti Dieva vārdu un dzīvo saskaņā ar to (1. Jņ 2:14; Atkl. 14:12), esi pazemīgs Dieva priekšā (Jēk. 4:7–10), lūdz par citiem ticīgajiem un atbalsti Dieva kalpus (Ef. 6:18–19), ticībā Kristum pretojies sātanam (Ef. 4:22–24; 1. Jņ. 5:1–4).

Uzveic sātanu, ļaujot sevī iemājot Dieva vārdam (1. Jņ. 2:14; Ef. 6:11–17), atdzimstot Kristībā (Rom. 6:2–7; 1. Jņ. 5:18) caur Svēto Garu (Rom. 8:5–13; Gal. 5:16–25) un sniedzot liecību par Kristus asins upuri (1. Kor. 11:26; Atkl. 12:11). Uzmanies no velna uzbrukumiem (2. Kor. 2:11; 1. Pēt. 5:8–9). Nedod velnam nekādas iespējas (Ef. 4:27; 2. Tim. 2:22). Palīdziet viens otram izvairīties no kārdinājumiem (1. Kor. 7:5, 9). Savaldi grēku (1. Moz. 4:7; Rom. 6:11–14). Uzklausi pamācības, ko tev sniedz Dieva kalpi (2. Tim. 2:24–26). Dalies ar citiem vēstī par Dieva piedošanu (2. Kor. 2:10–11; Ef. 4:26–27). Ticībā pastāvi ciešanās (1. Pēt. 5:9–10).

Apzinies arī to, ka sātans mēdz uzbrukt Dieva uzticamo liecinieku reputācijai (1. Tim. 3:7). Sātans ir pieteicis karu baznīcai (Mt. 16:18; Ef. 6:11–16). Sātans sūta cīņā pret baznīcu antikristu un maldu mācītājus (2. Tes. 2:3–12; Atkl. 12:7–13:8). Sātans sēj šķelšanos, kā arī ir baznīcas ienaidnieks un apmelotājs (Mt. 13:38–39; Atkl. 12:10, 17; 13:7). Velns darbojas arī baznīcas iekšienē melojot un graujot (2. Kor. 11:13–15; Atkl. 2:9; 3:9). Viņš mēģina izjaukt ticīgo plānus (1. Tes. 2:8). Velns un viņa dēmoni slēpjas aiz visām ciešanām un bēdām (Mt. 15:22; Lk. 13:11, 16; Ap. d. 10:38; 2. Kor. 12:7; Atkl. 2:10, 13). Velns izplata tumsu un ļaunumu visā pasaulē (Ef. 6:12). Velns siro apkārt, meklējot cilvēku vājības, kuras varētu izmantot saviem mērķiem (Īj. 1–2; Lk. 22:31; 1. Kor. 7:5; 2. Kor. 2:11; Ef. 4:27; 2. Tim. 2:24–26; 1. Pēt. 5:8). Sātans mudina mūs uz ļaunām domām un darbiem (Jņ. 13:2, 27; Ap. d. 5:3; 13:10; Jēk. 3:15). Sātans noveda cilvēci līdz grēkā krišanai (1. Moz. 3). Sātans liek krist grēkā arī kristiešiem (1. Tim. 3:6–7; Atkl. 3:11). Velns un viņa dēmoni pastāvīgi cenšas likt cilvēkam staigāt nevis Dieva, bet gan pasaules ceļos. Tā, piemēram, sātans mēģina cilvēkus pārliecināt, ka nauda un manta apmierinās viņu dziļākās vajadzības (Sal. māc. 5:10; Jes. 55:1). Dēmoni spēj kontrolēt cilvēka prātu, gribu un rīcību (Mt. 8:28–32; Mk. 5:1–5; Lk. 4:33–35). Dēmoni ir spējīgi darīt brīnumus, lai rastu sabiedrotos cīņā pret baznīcu (Atkl. 16:14). Dēmoni var manipulēt ar cilvēku prātu, maņām un pat ķermeni (Mt. 9:32; 12:22; Lk. 9:38–39; Ap. d. 10:38).

Birkas: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.