Ļaut Dieva vārdam iesakņoties sirdī

“Svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā” (Lk.11:28)

Viena lieta ir dzirdēt Dieva vārdu, bet pavisam kas cits — ļaut Dieva vārdam pilnīgi pārņemt savā varā mūsu sirdi un dvēseli. Jēzus stāstīja līdzību par to, ka Dieva vārds, ienācis cilvēka sirdī, bieži vien aiziet bojā (Lk.8:5-15). Vēstulē ebrejiem ir teikts: “Bet dzirdētais vārds tiem nepalīdzēja, tāpēc ka klausītājos nebija savienojies ar ticību” (Ebr.4:2).

Lūdziet, lai jūs neaizmirstu Jēzus vārdus un šo Bībeles mācību, lai tā jo dziļi iesakņojas jūsu sirdī, nesot daudz augļu Dievam par godu (Jņ.15:8).

Apdomājiet, kas notiek tad, ja cilvēks neļauj Dieva vārdam iesakņoties viņa dzīvē. Šāda nelaime savulaik piemeklēja Kārli Marksu, bēdīgi slaveno ateistiskā komunisma pamatlicēju. Kārlis Markss ir kristīts luterāņu baznīcā. Kad viņš bija jauns, šķita, ka Dieva vārda sēkla viņā dzen asnus.

“Vēsturniekos varētu izraisīt interesi fakts, ka viens no Kārļa Marksa agrīnajiem literārajiem darbiem — skolas noslēguma sacerējums, ko viņš uzrakstīja septiņpadsmit gadu vecumā, bija “Ticīgo vienība ar Kristu saskaņā ar Jņ.15:1–14 [Jēzus mācība par Vīnakoku un zariem], atklājot tās pamatu un būtību, tās absolūto nepieciešamību un ietekmi”. Tas tika novērtēts kā “saturīgs, izvērsts un spēcīgs tēmas izklāsts””.

Vēsture rāda, ka Markss, kurš savulaik tik daiļrunīgi rakstīja par Dieva dzīvo vārdu, vēlāk kļuva par atkritēju un radīja bezdievīgas idejas, kuras pazudināja daudzus cilvēkus un izpostīja viņu dzīvi.

Mīļais Kungs Jēzu, liec Savam dzīvajam vārdam dziļi iesakņoties manā sirdī. Dod man spēju nest nevis bezjēdzīgas ciešanas, bet daudz augļu Tev par godu (Jņ. 15:8). Es lūdzu Tavā visspēcīgajā vārdā. Āmen.