Manu baiļu objekts

Kas netic vienīgajam Dievam, tam no visām pusēm draud tūkstoš lietu, no kurām tam jābaidās, un drīz tādu cilvēku apņems pastāvīgs nemiers.

Šodien cilvēks baidās no slimības, bet rīt tam būs jābaidās no nabadzības un zaudējuma. Šodien tas baidās no ļauniem cilvēkiem un viņu izdarītā kaitējuma, bet rit tam būs jābaidās no mīļa drauga, kas viņu nodos.

Ja šādam cilvēkam gadās kāda traģiska nelaime, tam nav neviena palīga, jo ne viņš pats, ne apkārtējie to nespēj novērst. Redzi, tas ir taisnīgs sods visiem tiem, kas nepieņem visvareno Kungu kā savu vienīgo Dievu. Turpretī no otras puses – kādu svētīgu drošību un mieru bauda tie, kas tic vienīgajam visvarenajam Dievam un savam uzticamajam Tēvam!

Kāds cits saka: “Pat ja šīs dabiskās lietas stāv Dieva ziņā un no tām nav jābaidās, tomēr dievbijīga sirds pazīst kaut ko vel briesmīgāku – grēku, velnu un pasauli. Vai no šiem mūsu garīgajiem ienaidniekiem nav jābaidās?” Atbilde: redzi, cik svarīgi ir pareizi saprast Dieva vārdu. Protams, ka no grēka mums jābīstas, bet kādēļ? Vienīgi Dieva dēļ. Kas īstenībā ir tas, kā mums jābīstas? Dievs Tas Kungs. Jo kas ir grēks? Grēks ir nepaklausība Dievam. Bet bīties grēku Dieva dēl – tā ir īpaša dievbijīgas sirds pazīme.

Daudzi baidās no grēka tikai nelāgu laicīgu seku dēļ, piemēram, kad jāpiedzīvo kauns, negods, veselības, iztikas un labklājības zaudēšana u.c., bet citi baidās grēka tā mūžīgo seku un pazudināšanas dēļ. Tomēr abos gadījumos tas ir tikai un vienīgi mans “es”, kas ir mans dievs un manu baiļu objekts. Tātad es esmu noraizējies tikai savas labklājības dēļ un savā dievbijībā esmu liekulis.

Dievbijīgais baidās un vairās no grēka, pat ja nav gaidāmas nekādas ļaunas sekas, un dara to tikai Dieva dēļ. jo negrib Viņam sagādāt bēdas un vilšanos. Ak, kaut ikviens ielūkotos savā sirdī un saskatītu dziļāko iemeslu tam, kāpēc baidāmies un vairāmies no grēka!