Kā mums jāteic un jāslavē Dievs

Mums ir ne tikai jāpiesauc Tā Kunga Vārds, bet arī jāpateicas, jāgodā un jāslavē Viņa dievišķās īpašības. Tāds ir mūsu dzīves augstākais pienākums. Taču šeit nepalīdzēs lielie un skaistie vārdi.

Šeit nepieciešama dziļāka apcere, slava un pateicība arvien plūst tikai no sirds. Bet no sirds šīs lietas var plūst tad, ja tu vispirms esi uzlūkojis un apdomājis Dieva labos darbus, kuri mudinās tevi pateikties, priecāties un apcerēt šīs Dieva īpašības, kas ir mūžīgi teicamas un slavējamas. Kad tu ar garīgām acīm uzlūko Tā Kunga godību, Viņa neizteicamo žēlastību un labdarību, tava sirds iedegas, tu sāc Viņam pateikties un Viņu slavēt.

Vai cilvēka doma spēj aizsniegties un cilvēka mēle spēj izteikt to visu, kā mums jāteic un jāslavē Dievs? Tam vajadzīga mūžības gaisma un vesels mūžs, lai Viņš saņemtu pienākošos godu? Visa zeme ir pilna Viņa godības! Viss, ko redz acs, apliecina Dieva nebeidzamo labestību un diženumu, Viņa mīlestību uz cilvēkiem, jo itin viss, kas ir virs zemes, ir radīts mūsu dēļ.

Turklāt mēs ticam, mācām un apliecinām, ka Viņš par mums visiem ir nodevis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ka brīvu dāvanu mēs saņemtu Viņa mūžīgo dzīvību un valstību, kas jau sagatavota pirms pasaules radīšanas. Tas viss mūsu sirdis mudina pienest Viņam mūžīgu un nebeidzamu slavu, godu un pateicību! Ja, patiesi, mūsu dzīve nedrīkst būt nekas cits kā vien neizsīkstoša slavas dziesma! Viss, kas ir manī – dvēsele un manas, sirds un domas, vārdi un darbi -, lai slavē To Kungu!

Vai tas ir par daudz prasīts? Un, ja tu neslavē, bet klaiņo apkārt vēss un ne pateicīgs, neapmierināts un nepacietīgs pat par vissīkākajām nepatikšanām, vai tad tu neesi pelnījis, lai Dievs Savās mūžīgajās dusmas vienā mirkli tevi iemestu elles dzīlēs? Ja, to visu redz un jūt ticīgi ļaudis, kas no sirds atzīst un apliecina, ka savā mūžā ir pelnījuši elli tikai par šo grēku vien.

Vēsiem un slinkiem Dieva slavētājiem, kas turklāt vēl ja tas neapmierināti ar sev piešķirtajam Dieva veltēm, ir jābūt gataviem, ka Dievs Tas Kungs tiem ari dos pēc viņu nopelniem. Nepateicība ir kā negants vējš, kas tev izžāvē un izposta visus Dieva žēlastības avotus. Tas Kungs nevar pareizāk un taisnīgāk atmaksāt nepateicību kā atņemt tev visu labo, ko tu tik maz ievēro un novērtē. Tādēļ laikus būsim nomodā un nedarīsim šo smago grēku, bet lūgsim Dievu pēc piedošanas un atgriešanās žēlastības. Jo mēs zinām, ka Dievs mūsu dēļ ir darījis tik daudz un lielus darbus, ka visai mūsu dzīvei turpmāk jābūt mūžīgai un nebeidzamai slavai un pateicībai.

Savukārt pateicība ir mūsu pats svētākais pienākums pret Dievu, kas darīs tevi par laimīgu cilvēku, dos prātam mieru un padarīs tavu lūgšanu kvēlu un mierinošu.