Dieva atriebība

Jēzus Kristus mira kā būtu jāmirst bezdievim, ko pārsteidz Dieva dusmas un atriebība.

Viņa asinis bija asinis, ko pieprasīja Dieva taisnība par baušļu pārkāpšanu. Dieva atriebība tika īstenota šeit uz zemes daudz briesmīgāk, nekā to aprakstīja psalmi. Kristus, nenoziedzīgais, mira grēcinieka nāvē, lai mums nebūtu jāmirst.

Tagad mēs kā grēcinieki stāvam pie Viņa krusta un lielā mīkla ir atbildēta – Jēzus Kristus, nevainīgais, lūdz, jo Dieva atriebība pret bezdievjiem ir īstenota, Viņš lūdz, jo Psalms 58 piepildās: “Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara.” [Lk.23:34]

Viens, kurš uzņēmās atriebību, ir vienīgais, kas var lūgt piedošanu par bezdievīgajiem. Viņš viens pats ir atbrīvojis mūs no Dieva dusmām un atmaksas. Viņš ir atnesis piedošanu saviem ienaidniekiem, un nevienam pirms Viņa nav bijis tiesību tā lūgt.

Kad mēs uzlūkojam Viņu, Krustāsisto, mēs reizē ieraugām Dieva patiesās un dzīvās dusmas pret bezdievjiem, un mūsu atbrīvošanu no šīm dusmām. Mēs dzirdam: “Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara.”

Dieva atriebība ir mirusi un “bezdievja” asinis, kurās mēs gremdējamies, dod mums daļu Dieva uzvarā. “Bezdievja” asinis kļūst par mūsu pestīšanu, tās mazgā mūs no visiem mūsu grēkiem. Tas tiešām ir brīnums.