Kristieša brīvība

Konkordijas Formula kalpo Evaņģēlijam, jo tā atkārtoti uzsver, ka mēs varam uzdrošināties būt pilnīgi pārliecināti par Dieva mīlestību un atzinību Kristu, vai nu mēs esam, vai neesam Viņa cienīgi, neatkarīgi no tā, cik pilnīgi mums izdodas ievērot Dieva baušļus.

Mūsu sasniegumi un mūsu kritieni vairs netiek ņemti vērā.

Baznīcai šo vēsti vajadzētu skaļi un skaidri paziņot sabiedrībai. Jēzu Kristu mēs esam brīvi – brīvi, lai aizmirstu sevi, savus sasniegumus, neizdošanās, raizes un bailes. Viņš ir uzņēmies rūpes par visu. Ja nekas “mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības” (Rom.8:38), tad būsim brīvi no raizēm par to, vai esam pietiekami daudz darījuši, lai iepriecinātu Viņu. Viņš ir mūsu pusē, atbalstīdams ikvienā dzīves jomā. Mēs varam visu ielikt Dieva mīlošajās rokās un dzīvot kā brīvi cilvēki, jo Kristus nāvē un augšāmcelšanā Viņš pierādīja, ka nekad mūs nepametis.

Tā vietā, lai dzīvotu savas vecās dabas ietekmē Dieva graujošo likumu varā, mēs tagad esam Gara brīvībā. “Kur Tā Kunga Gars, tur ir brīvība.” (2.Kor.3:17) “Svabadībai Kristus mūs ir atsvabinājis. Tad nu stāviet stipri un neļaujieties atkal iejūgties kalpības jūgā!” (Gal.5:1) Cilvēki, kuriem jādzīvo no saviem sasniegumiem un panākumiem un kuri tāpēc vienmēr baidās no nākotnes, nav labāki par vergiem. Sv. Pāvils nemitējas atgādināt saviem lasītājiem, ka kristībā viņi ir saņēmuši Garu. Dievs ir nācis pie viņiem cilvēka izskatā, un Viņa Gars nav verdzības gars, kas ienes atpakaļ dzīvē bailes, bet gan Gars, kas padara par brīviem Dieva dēliem (Rom.8:15).