Vasaras saulgrieži – gaismas svētki un tumsas darbi

Jāņu dienā, vasaras saulgriežos, gaismas un vasaras krāšņuma svētkos, kristietis iepriecinās Dieva radīšanas darbos, piedzīvojot visīsāko nakti un garāko dienu.

Bet kristīgajā draudzē Jāņu diena ir Jāņa Kristītāja diena, kura vārdā šī diena nosaukta. Šī dižā tuksneša pravieša sprediķis vēl joprojām ir aktuāls netikumīgajiem un vieglprātīgajiem Jāņu dienas tusētājiem.

Jānis Kristītājs norāja savu laikabiedru grēkus skarbos bauslības sprediķos. Liekuļiem viņš sacīja: “Jūs odžu dzimums, kas jums mācīja bēgt no nākamās dusmības?” [Mt.3:7] Viņi sauca sevi par Dieva bērniem, bet viņu darbi liecināja par gluži citu. Jāņa sprediķis satrieca viņus pašos dziļumos.

Viņš nebija morālizētājs, kas nosodīja vienīgi ārējo rīcību un pieprasīja dzīves labošanu. Viņš bija Kristus priekšgājējs, grēknožēlas un ticības sludinātājs. Ar savu skarbo bauslības sprediķi viņš gribēja vest klausītājus uz viņu grēka un grēcīguma atziņu.

Viņš kristīja ar grēku nožēlas kristību tos, kas apliecināja savus grēkus. [Mt.3:6; Mk.1:4] Nenožēlojušie tā arī palika “odžu dzimums,” tas ir, velna bērni.

Moralizētājs neizprot grēku piedošanu. Viņam pietiek ar ārēju dzīves nopulēšanu. Viņš nevar atbrīvoties no netīrās sirdsapziņas. Tādi pēc savas dabas ir visi cilvēki – moralizētāji. No ticības skata punkta, vissliktākie moralizētāji ir tie, kas vēlas padarīt cilvēku labu, neko nenosaucot par nepareizu.

Šodien mums nepieciešamas sprediķis, kas grēku sauc tā īstajā vārdā – par grēku svētā un visuvarenā Dieva priekšā, sprediķis bez atrunām un vainas mīkstināšanas. Mums nav jābaidās cilvēkus apsūdzēt grēkā un tos vest pie grēcīguma atziņas, jo tieši izbiedētiem grēciniekiem mums ir mierinājums. Jānis rādīja uz Jēzu sacīdams: “Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku.” [Jņ.1:29] To Jēzus ir paveicis. Dievs ir piedevis mūsu grēkus.

Jānis sludināja šo piedošanu žēlastībā. Tā neradīja kompleksus, bet gan veda staigules un [okupantu] muitniekus Dieva valstībā. Sava laika moralizētājiem, augstajiem priesteriem un vecajiem Jēzus sacīja: “Patiesi Es jums saku: muitnieki un netikles drīzāk nāks Dieva valstībā nekā jūs. Jo Jānis nāca pie jums pa taisnības ceļu, un jūs viņam neticējāt; bet muitnieki un netikles viņam ticēja.” [Mt.21:31-32]

Tiesa, ne visi klausītāji sāka ticēt, bet gan nocietināja savas sirdis. Viens no viņiem bija tetrarhs Hērods. Dievs nešķiro cilvēkus pēc stāvokļa un statusa. Tā nu Dieva pravietis Hērodam pasludināja: “Tas tev nepieklājas, ka viņa ir pie tevis, [Mt.14:4] sieviete, kas nav tava sieva.”

Šādu sprediķi vajag arī šajos Līgo svētkos. Laulības svētumu apgānīt nav ļauts.

Saskaņā ar pasaulīgām mērauklām, Jānis izaicināja pārāk varenu cilvēku. Hērodu saviļņoja nevis Dieva vārds, bet gan Jāņunakts jautrība. [Mt.14:1-12] Un, loģiski, tie Hērodu veda nevis uz grēku nožēlu, bet gan uz savas mīļākās bezdievīgo un cietsirdīgo kaprīžu īstenošanu. Saucējai balsij pārgrieza rīkli, bet tomēr saucēja balss netika apklusināta. Herods bija varens vienīgi cilvēku prātos, patiesībā “no sievām dzimušie neviens nav cēlies lielāks par Jāni Kristītāju.” [Mt.11:11]

Pēc Jāņa nāves “saucēja balss” kļuva skaļāka kā jelkad laulības pārkāpēja sirdsapziņā. Kad Hērods dzirdēja par Jēzus brīnumiem, viņš, tumsonīgu baiļu pārņemts, sauca: “Šis ir Jānis Kristītājs, viņš ir augšāmcēlies no miroņiem.” [Mt.14:2] Hērods pārdeva tīru sirdsapziņu un dvēseles mieru par īslaicīgu apmierinājumu.

Daudzi tāpat rīkojas arī šodien! Bet kādēļ?

Mums ir jāuzdod šāds jautājums: Kādēļ tik daudzus saviļņo Jāņunakts jautrība? Kādēļ tik daudz ir to, kas cenšas apklusināt Dieva vārda balsi? Kādēļ ir tādi, kas nevēlas nonākt Debesīs, un arī citiem neļautu turp doties?

Ir laiks atkal izvērtēt. Gaistoša bauda un mūžīgas mokas vai tīra sirdsapziņa un mūžīgs prieks?

Dievs vasaras saulgriežu gaismu nav radījis, lai jautrāk būtu pastrādāt tumsas darbus. Jēzus par Vārda gaismu saka: “Ticiet gaismai, kamēr jums ir gaisma, ka jūs topat par gaismas bērniem!” [Jņ.12:36]