Runa nav par reliģiju

Baznīca ir cilvēktapušais, notiesātais, jaunai dzīvei atmodinātais cilvēks Kristū. Tātad tai būtībā nemaz nav nekāda sakara ar tā saukto cilvēka reliģisko funkciju, bet gan ar visu cilvēku viņa esamībā pasaulē ar visām tās attiecībām.

Baznīcā runa nav par reliģiju, bet gan par Jēzus Kristus personu, un par viņa iemiesošanos cilvēku vidū. Ja mēs ļausim, lai no šī skatījuma atņemsim kaut mazumiņu, tad mēs nenovēršami atkritīsim atpakaļ plānos, kas grib pārveidot pasauli ētiskā vai reliģiskā ceļā.

Kristīgās ētikas sākuma punkts ir Kristus miesa, Kristus persona baznīcā, baznīcas veidošana pēc Jēzus Kristus tēla. Tā kā tas, kas notiek baznīcā, patiesībā attiecas uz visu cilvēci, tad iemiesošanās jēdziens netieši iegūst savu nozīmi attiecībā pret visiem cilvēkiem. Bet ne tā, it kā baznīca būtu tā sakot, piemērs, kas dots pasaulei, bet par pasaules veidošanu var runāt tikai tad, kad pasaule tiek iesaistīta baznīcā, balstoties uz sev piederošo patieso tēlu. Pie tam, arī tur, kur tiek runāts par pasaules pārveidošanu, domāta ir vienīgi Jēzus Kristus persona.