Svētais Vakarēdiens ir žēlastības līdzeklis

Ievēro — Svētais Vakarēdiens ir žēlastības līdzeklis tāpat kā Dieva vārds! Gluži kā cilvēks nenāk pie Dieva vārda, lai ko dotu Dievam, bet lai saņemtu spēku un palīdzību savai vājajai ticībai, nepilnīgajai nožēlai un lūgšanai utt.

Tāpat ir jānāk pie Tā Kunga Svētā Vakarēdiena — kā pie žēlastības līdzekļa, kur gūstam palīdzību visam, kā mums pietrūkst. Kāpēc tu vilcinies doties pie Tā Kunga galda? Vai apzinies, ka tavā ikdienas dzīvē ir lieli trūkumi, ka neesi tāds, kādam jābūt īstenam kristietim, tava ticība un dzīve ir piesārņota un tavai kristietībai ir nopietni trūkumi? Vai tāpēc tu nespēj ar prieku doties pie Tā Kunga galda?

Kas gan tas cits ir, kā aizmirst Svētā Vakarēdiena galveno mērķi un nolūku, proti, tas ir žēlastības līdzeklis pret visiem šādiem sārņiem un trūkumiem mūsu ticība un dzīvē. Ja reiz ar tavu kristietību, ticību un dzīvi viss būtu lieliski, tad šis žēlastības līdzeklis tev nemaz nebūtu nepieciešams. Kristus ar visiem Saviem nopelniem nav nācis pie taisnajiem, bet pie grēciniekiem, kā pats sacījis: “Ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem” (Mt.9:12).

Padomāsim: ja fiziski slims cilvēks, mudināts meklēt ārstu, atbildēs: “Es neuzdrošinos, jo esmu pārāk slims. Manas asinis ir tik sliktas, un mani izsitumi tik atbaidoši, ka šādā stāvoklī es nevaru meklēt ārstu. Vispirms man ir nedaudz jāatgūstas,” — vai mēs nebrīnīsimies par tādu muļķību un neteiksim: “Vai tieši slimības dēļ tev nav jāmeklē ārsts?”

To pašu var attiecināt arī uz garīgiem trakumiem, slimībām un vainām, kad cilvēks baidās nākt pie Svētā Vakarēdiena. Jo šis Sakraments mums ir dots kā dziedināšanas līdzeklis un palīdzība visa veida trūkumos un slimībās. Nekad neaizmirsīsim laipnā Pestītāja mīlestību, kad Viņš iedibināja šo svētīgo žēlastības līdzekli!

Ko Viņš par Savām asinīm sacīja, kad pasniedza svētīto biķeri? No visa lielā un cēlā, kas saistīts ar šīm asinīm, Viņš piemin tikai šo: “Tās izlietas par grēku piedošanu.” Te mēs redzam Viņa nodomu. Svētā Vakarēdiena galds tika iedibināts, lai glābtu no grēkiem, kas ir Viņa bērnu vissmagākā nasta. Viņš to iedibināja grēku piedošanai!

Grēks, grēka apjausma un neuzticība pret Dievu ir tā, kas laupa man tik ļoti dārgo mierinājumu un drosmi Viņa priekšā, un tieši šim mērķim Viņš ir dāvinājis mums dziedināšanas līdzekli pret visu grēka postu un nelaimi un ar Savu izpirkuma nāvi iedibinājis šo svētīgo piemiņas mielastu.

Mūsu Kungs radīja Dievgaldu kā atpūtas vietu un svētīgu pieturu mūsu ceļā, lai tad, kad esam no ceļošanas piekusuši, savā dvēselē izsalkuši un noguruši, no saviem klupieniem un kritieniem noskumuši un ievainoti, mēs dotos turp un tiktu atspirdzināti ar Dzīvības maizi, Viņu pieminot un baudot Viņa miesu un asinis, kas izlietas mūsu grēku piedošanai, un gūstot pārliecību, ka Viņš uz mums nedusmojas. Tātad īpaši vājības brīdī un garīgā apjukumā mums ir īstais laiks steigties pie Tā Kunga žēlastības galda, gluži kā savās nelaimēs mēs arvien steidza-mies pie Dieva vārda. Ar tādu domu senlaiku mācītāji, kam bija laba izpratne, runāja pavisam pārsteidzošus vārdus par to, kā rīkojas cienīgs Svētā Vakarēdiena viesis.

Piemēram, Mārtiņš Luters saka:

“Pie Dievgalda ej bieži, bet īpaši atbilstošā stāvoklī tu esi tad, kad tevi apgrūtina daudzi un smagi grēki.”

Zviedru bīskaps un teologs Svedbergs, atbildēdams uz jautājumu, kad jāiet pie Dievgalda, saka tā:

“Kad bērna paļāvības vietā tavā sirdī no jauna nāk verdziskais prāts.”

Šie vīri patiesi bija sapratuši, ka Svētais Vakarēdiens ir žēlastības līdzeklis.