Skip to content
5. februāris, 2023
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

78. Ko Dievs pieprasa no mums ar piekto bausli?

  • Sākums
  • Par Mārtiņa Lutera psalmu skaidrojumu
  • e-refleksijas

Par Mārtiņa Lutera psalmu skaidrojumu

Reinhards Slenczka

Psalmi ir Svēto Rakstu lūgšanas un dziesmu grāmata, izmantojama kristīgajā pasaulē visos laikos un visās vietās. Luters raksta, ka psalmi ir “īsta skola, kurā ticība un laba sirdsapziņa Dieva priekšā tiek mācīta, vingrināta un stiprināta”. Tādējādi psalmi ir ne tikai svētdienas dievkalpojuma, bet arī ikdienas lūgšanu un dziesmu neatņemama sastāvdaļa. Daudzas mūsu dziesmu grāmatu dziesmas ir radušās no psalmiem.

Pazīstamākais piemērs ir Lutera sacerētā dziesma “Dievs Kungs ir mūsu stiprā klints”, kuras avots ir psalms (46). No tā redzam, ka Dievs mums dod vārdus, ne tikai lai runātu par Viņu, bet arī – ar Viņu. Cilvēks, kurš dzīvo ar psalmiem un tajos vingrina savu ticību, bieži aiz pārsteiguma atklās, ka Dieva griba un pamācība mūs aicina par visām lietām runāties ar Viņu. Mūsu acis tiek atvērtas, un mēs ieraugām, ka visas ikdienišķās lietas ir Dieva dotas, par kurām mums vajag Viņam pateikties, Viņu teikt un slavēt. Kad jūtamies Dieva atstāti, mūsu mutē tiek ielikti vaimanu, jā, pat Dieva apsūdzēšanas, vārdi, kurus Jēzus lūdza ar divdesmit otrā psalma vārdiem: “Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis? Tu esi tik tālu no manis ar Savu palīdzību un nedzirdi manu saucienu vārdus!” (Ps. 22:2). Mēs tiekam pamācīti nākt Dieva priekšā, lai runātu ar Viņu par smagajiem jautājumiem, kurus parasti neuzdrošināmies jautāt. Šokējoši tas ir ieraugāms t. s. atriebības psalmos, kuru skaidrojums šajā izdevumā nav iekļauts (piemēram, Ps. 58:7–12; 59; 94; 109; 137:8.9; 141:5–10). Kurš gan gribētu apstrīdēt, ka arī no mums nevarētu izlauzties naida un atriebības sajūtas? Taču Dievs saka: “Neatriebieties paši, mīļie, bet atstājiet vietu Dieva dusmībai, jo ir rakstīts: Man pieder atriebšana, Es atmaksāšu, saka Tas Kungs” (Rom. 12:19; 5. Moz. 32:35). Tāpēc jau šīs lūgšanas ir atriebības psalmos, jo naids un vēlme atriebties ir realitāte. Jāpiemin arī grēksūdzes psalmi (Ps. 6; 32; 38; 51; 102; 130; 143), ar kuriem mēs varam nāk Dieva priekšā un nožēlot to, ko esam darījuši pret Viņa baušļiem, un lūgt piedošanu, kā to Dāvids ir darījis (Ps. 51).

Kad lasām Lutera sarakstītos darbus, varam ievērot to, cik bieži viņš ir lasījis lekcijas par psalmiem. Ar pirmajiem psalmu priekšlasījumiem Luters iesāka savu darbošanos kā profesors Bībeles skaidrošanas jomā (Dictata super psalterium, 1513.-1516.). Otro reizi viņš skaidroja psalmus laikā no 1519. līdz 1521. gadam (Operationes in psalmos). Trešo reizi – no 1532. līdz 1535. gadam.

Taču Luters ne tikai mācīja par psalmiem universitātē, bet arī dzīvoja ar tiem, kopš kļuva par mūku 1505. gadā. Klosteru stundu lūgšanās nedēļas laikā tika izdziedāti visi 150 psalmi latīņu valodā. Luters tos zināja no galvas. Taču viņš zināja arī briesmas, kuras rodas no tā, ja psalmi tiek deklamēti bez izpratnes. Šīs pieredzes vadīts, Luters norādīja saviem studentiem uz diviem atšķirīgiem un pretējiem psalmu lietošanas veidiem. No vienas puses tie tiek izmantoti bez iekšējas līdzdaļas, kā tukša forma vai mākslinieciska bauda, no otras puses – kā garīgs pacēlums un atziņa. Tomēr netiek runāts par tehniku, kuru varētu izvēlēties un praktizēt. Arvien izšķirošais ir: “Viņš [Kristus] tiem izskaidroja visus rakstus, kas par Viņu rakstīti” (sal. Lk. 24:27, 44; 2. Kor. 4:6). Kristus izskaidro Svētos Rakstus. Viņš ir to piepildījums un saturs. Tas arvien ir skaidri ieraugāms Lutera psalmu komentāros.

Līdz mums ir nonācis liels skaits Lutera psalmu skaidrojumu. Tie ir skaidroti dažādās situācijās, gan sprediķojot dievkalpojumā, gan mājas svētbrīžos, gan arī dvēseli kopjošās vēstulēs atsevišķiem cilvēkiem. Tie pārsvarā ir mierinājuma psalmi, kurus Luters lieto. Piemēram, Ps. 118 – “Teiciet To Kungu, jo Viņš ir mīlīgs”. Par šo psalmu Luters raksta: “Tas ir mans psalms, kuru es mīlu. Lai gan es mīlu visus psalmus un Svētos Rakstus, jo tie ir mans mierinājums un dzīvība, tomēr tieši šis psalms ir devis man padomu, ka tam ir jābūt manam.” Luters neatlaidīgi iesaka, lai katram ir savs mīļākais teksts, kuru nēsāt līdzi savā sirdī.

Pie šiem veltījuma rakstiem pieder arī psalma “Ja tas Kungs namu neuzceļ ..” (127) skaidrojums. Vēstulē “Visiem mīļajiem draugiem Kristū Rīgā, Livonijā” Luters šo psalmu izskaidroja tā, lai dotu padomu vadītājiem ļoti sarežģītajā Livonijas politiskajā un ekonomiskajā situācijā.

No visa bagātīgā Lutera psalmu skaidrojumu krājuma šajā latviešu tulkojumā ir izvēlēti četri teksti, kuri atrodami Johana Georga Valča (1693–1775) Lutera kopoto rakstu izdevuma ceturtajā sējumā. Šī izvēle ir paredzēta, lai kalpotu draudzes praktiskajām vajadzībām lūgšanas un dziedāšanas dzīvē. Tā ir aicinājums Dieva teikšanai un slavēšanai. Tāpēc varam ievērot, ka grāmatā psalmu panti ir izcelti ar “trekniem” burtiem, kuriem seko izklāsts. Tas mums palīdz meditēt par saturu, to saprast, pieņemt un lietot savā dzīvē. Šo meditācijas procesu Luters apzīmē ar latīņu vārdu “ ruminare”, kas nozīmē “atgremot”. Viena aizmirsta, brīžiem pat noniecināta, prakse ir iemācīties no galvas atsevišķus psalmus, kā, piemēram, divdesmit trešo psalmu, vai Mazā Katehisma mācību gabalus un dziesmas no draudzes dziesmu grāmatas. Iemācoties no galvas, psalmu vārdi ienāk mūsu sirdī. Tas, kas paliek mūsu sirdī, ir liela bagātība. Tā mums palīdz tad, kad pietrūkst pašiem savu vārdu, lai citus mierinātu un stiprinātu, lai paši sev atrastu mierinājumu un vadību.

Skaidrojot Bībeles tekstus, arvien ir jāņem vērā vairāki principi. Saprašana[1] vienmēr ir pirmais un galvenais tulkojuma uzdevums. Luters, tulkojot psalmus, balstījās latīņu tekstā, kurš arī dažkārt tiek citēts. Atsevišķos gadījumos viņš norāda arī uz ebreju oriģināltekstu. Tad nāk kopsakarība starp dažādajiem Svēto Rakstu tekstiem Vecajā un Jaunajā Derībā. Tā atklāj, kā Vecās un Jaunās Derības vienotība, neraugoties uz Svēto Rakstu daudzveidību, balstās trīsvienīgā Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara pašatklāsmē. Pie tam runa ir nevis par laikmeta ierobežojošajiem un mainīgajiem Dieva priekšstatiem, apzīmējumiem un attēlojumiem, bet gan par faktu, ka pats Dievs, kā Tēvs, Dēls un Svētais Gars, atklāj Sevi Savos Vārdos. Luters arvien to uzsver, ka Gars runā, Kristus runā, Tēvs Sevi atklāj. Dieva Vārds jeb Svētie Raksti nav kaut kādi teksti no senajiem laikiem, bet gan trīsvienīgā Dieva pašatklāsme, kā arī personiska sastapšanās un sadraudzība ar Viņu. Trīsvienīgā Dieva Vārdā mēs esam kristīti un personīgi savienoti ar Viņu. Un visbeidzot, jau pie pirmā psalma skaidrojuma var ievērot, ka Luters, kā jau parasti, atsaucas uz Mazo Katehismu, šajā gadījumā – uz trešo bausli. Tādējādi mēs saņemam pamācību kristīgajai dzīvei saskaņā ar Dieva vārdu.

Luters nekad nav izklāstījis visus 150 psalmus vienā piegājienā. Taču latviešu izdevumā iekļautie skaidrojumi atklāj, kā visa Bībele ir iekļauta tās atsevišķajās daļās, ja zina un pieredz, ka trīsvienīgais Dievs caur tām uzrunā un darbojas. Dodi, Dievs, ka arī šis Lutera psalmu tulkojums nestu gaismu mūsu sirdīs, mūsu draudzēs un visā pasaulē, jo “Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem”! (Ps. 119:105).


[1] – Šo nozīmi sevī ietver vārds “hermenētika”.

Tags: Mārtiņš Luters

Continue Reading

« Jūgs, kas dara nastu vieglu
Divas dažādas varas »
                       

Ieskaties

Skaidri ir apliecināts aizliegums sievietēm būt par mācītājām
Garīgā valstība tikai ticīgo vidū
Hieronīms un Romas pāvesti
Iedarbīgs līdzeklis pret miesas kāri

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Atceroties jaunības grēkus Atceroties jaunības grēkus
    • e-lūgšanas

    Atceroties jaunības grēkus

  • Darīt visu iespējamo, lai dzīvotu mierā ar tuvāko Darīt visu iespējamo, lai dzīvotu mierā ar tuvāko
    • e-apceres

    Darīt visu iespējamo, lai dzīvotu mierā ar tuvāko

  • kadam-ir-jabut-vietejam-draudzem-un-to-asociacijam Kādām ir jābūt vietējām draudzēm un to asociācijām?
    • e-mācība

    Kādām ir jābūt vietējām draudzēm un to asociācijām?

  • Atklāsmes grāmatas varenais slavas Te Deum Atklāsmes grāmatas varenais slavas Te Deum
    • e-raksti

    Atklāsmes grāmatas varenais slavas Te Deum

  • Nest visdārgāko upuri Nest visdārgāko upuri
    • e-apceres

    Nest visdārgāko upuri

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Bībele mums palīdz
  • Visdārgākā grāmata pasaulē
  • Kundze centās izdziedāt psalmu – rezultāts pārsteidza visus
  • Mārtiņa Lutera vārdi jūsu iepriecai
  • Lieliskā lūgšanu skola
  • Par Psalmu grāmatu
  • Svētais Gars iestājas par jums

Pēdējie komentāri

  • talyc: “...Idiocy triumphs when people blindly trust others or accept dominant paradigms without deeper understanding. Such foolishness can be excused in…”
  • talyc: “tiem, kam nav laika iedziļināties lūk te ir kopsavilkums:) Valdošās paradigmas ir tās, kas nosaka vēstures gaitu un visas cilvēces…”
  • Janis Karklins: “Interesanti.”
  • Roberto: “Koncertu programma: Pirmajos Ziemassvētkos: 14.00 Normunds Pauniņš (grupa “Otra Puse”) 15.00 Grupa “My Radiant You” 16.00 Grupa “Jorspeis” Otrajos Ziemassvētkos:…”
  • Roberto: “Ja mūsu redzes lokam paslīdējis garām kāds latviskais kristīgais youtube kanāls ar 1000+ abonentiem, tad lūdzu ierakstiet tā nosaukumus /…”

RSS e – POLEMIKA

  • Teātris, dejas un citas izklaides ..
  • Dievs Svētī Latviju, Mūs Dārgo Tēviju ... kāpēc mums ir tāda himna?
  • Politiskās atšķirības. Vai to pamatā ir atšķirīga reliģiozitāte?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Sal.māc.7:14
    Baudi labumu labā dienā, bet ļaunu dienu ņem arī par labu; jo Dievs dara ir šo ir to, tāpēc ka cilvēkam nebūs zināt, kas būs pēc viņa.

ilustrētā baznīca

Amišu skeitbords
Amišu skeitbords

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Desmit Dieva baušļi Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēks grēku piedošana Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2023


Posting....