Jūgs, kas dara nastu vieglu

“Ņemiet uz sevis manu jūgu un mācaties no manis…” (Mt.11:28-30).

Jūgs pats ir nasta, nasta pie citām nastām, un tam taču ir pašam savs uzdevums darīt citu nastas vieglas. Nastu, kas cilvēku vienkārši nospiestu līdz zemei, jūgs dara panesamu.

Jēzus vēlas mūs cilvēkus, nolikt zem šāda jūga, lai mums nasta nekļūtu par smagu. “Mans jūgs”, tā viņš to dēvē, tātad tas ir jūgs, zem kura viņš ir mācījies nest savu nastu, savu nastu, kas ir tūkstošreiz smagāka nekā mūsējā, jo tā ir visu mūsu nasta, ko Viņš nes.

“Mācaties no manis…”, skatāties, kā es nesu nastu un nesiet to kā es.

“Mācaties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs”.

Tas tātad ir jūgs, ko Viņš nes, Viņa lēnprātība un pazemība, ir tas jūgs, kas mums jāuzņemas uz sevis, jūgs, par kuru Jēzus zina, ka tas mums palīdz mūsu nastu vērst vieglu… Kurš nesīs šo nastu, kurš tā mācīsies no viņa, tam ir liels apsolījums: “ tā jūs atradīsiet mieru savām dvēselēm”.

Tās ir beigas, šis miers ir pēdējais, proti, tā ir jau šeit, zem Jēzus jūga, tā ir sasaistīta ar Viņu lēnprātībā un pazemībā. Bet tikai tur, kur kritīs visas nastas, visbeidzot būs pilnīgs miers, pēc kā mēs ilgojamies.