Divas dažādas varas

Mēs dzīvojam pasaulē, kurā labais un ļaunais sajaukts kopā, ietekmējot visu cilvēci. Dievs nevēlas šādu nekārtību, taču tā ienākusi pasaulē kopš cilvēka grēkā krišanas. Tāpēc, lai ļaudis spētu kopīgi pastāvēt un sadzīvot, Dievs ir noteicis ļaunuma robežas. Pierādījumu tam mēs atrodam vienā no diviem šeit aprakstītajiem varas veidiem. Šis varas veids ir valdības un visa veida pasaulīgās varas iestādes. Tās pastāv, lai aizstāvētu un aprūpētu ļaudis, kā arī sargātu viņu intereses, lai ļaunais negūtu virsroku. Šo varu var nodēvēt par pasaulīgu.

Pretējs varas veids ir garīgā vara, kura raksturo Dieva baznīcas darbu. Abi varas veidi tiks izskaidroti sīkāk, bet uzreiz jāteic, ka abas varas pastāv saskaņā ar Dieva gribu. Tāpēc pret katru no varām Dieva un mūsu pašu sirdsapziņas un labklājības dēļ jāizturas ar pienācīgu cieņu.

Ārējā, pasaulīgā vara izpaužas dažādās dzīves jomās, taču parasti mēs to visu saucam par “varas iestādēm”, “sabiedrības pašpārvaldi”, “valsti” utt. Pasaulīgās varas pienākums ir uzturēt mieru un kārtību mūsu valstīs, aizsargāt pilsoņus pret jebkādu ienaidnieku un nodrošināt tos ar labākajiem dzīves apstākļiem, kādi vien konkrētajos apstākļos un laika periodā ir iespējami. Šāda vara sevī ietver arī tiesības un pienākumu sargāt katru pilsoni no citiem pilsoņiem. Cilvēks var iedomāties, ka kāds cits apdraud viņa tiesības. Tādos gadījumos attiecīgās valsts likumos teikts, ka nevienam nav atļauts pierādīt savu taisnību citam pilsonim paša noteiktā veidā vai paša spēkiem. Šis cilvēks varētu to izdarīt nepareizi, kaitējot gan sev, gan citiem, un sabiedrībai jāaizkavē šāda “taisnības pierādīšana”. To labāk paskaidros kāds vienkāršs piemērs, kas šeit minēts, lai uzskatāmi parādītu “pasaulīgo varu”.

Kādam cilvēkam ir nozagts divritenis. Viņš to atrod pamestu kādā vietā un, nevienam nesakot, aizved to atpakaļ uz savām mājām. Tomēr šajā brīdī viņu redz liecinieki, un jaunais īpašnieks par notikušo paziņo policijai. Divriteņa patiesais īpašnieks aizstāv sevi un savas tiesības tiesā, taču tā apsūdz viņu zādzībā, jo jaunais īpašnieks var uzrādīt kvīti, tā pierādot, ka nopircis divriteni veikalā un pienācīgi par to samaksājis. Kāpēc tā notika? Pirmais zaglis, kas patiešām tāds arī bija, divriteni nozaga un tad pārdeva veikalam kā “savējo”, bet veikalnieks izdarīja kļūdu, aizmirsdams pieprasīt pirkumu un īpašnieka tiesības apliecinošu dokumentu. Tā kā pirmais divriteņa īpašnieks nezināja ne šos faktus, ne likumā noteikto kārtību, viņš kļuva par zagli, pats uzņemdamies panākt taisnību. Te nu skaidri redzams, cik nepareizi ir pašiem uzņemties ieviest taisnību. Tā vietā mums jāizmanto likumdošanas un varas iestāžu noteiktās iespējas un līdzekļi. Tikai tā būs iespējams kopīgi dzīvot mierā. Tad varas iestādes kļūs par starpniecēm pilsoņu savstarpējās attiecībās.

Ja situācijā, kas līdzinās tikko aprakstītajai, mums rodas kārdinājums būt kritiskiem un mazliet skarbiem, sakot, ka “valdība visu tikai sarežģī”, atcerēsimies notikumu ar divriteni! Pieņemsim, ka atrastais divritenis nebija īstais, bet tikai ļoti līdzinājās nozagtajam! Tad cilvēks, kas nosauca sevi par “īpašnieku”, patiešām būtu zaglis, lai gan kļuvis par tādu kļūdas pēc. Viens no iemesliem, kura dēļ dzīve ir sarežģīta, ir tas, ka zagļi sauc par savu to, kas patiesībā ir zagts. Minētais gadījums vēlreiz pierāda, ka pilsoņi nedrīkst pašrocīgi ieviest taisnību. Ja viņi tā dara, tas tikai pasliktina situāciju. Likumi un varas iestādes pastāv, lai mums palīdzētu, lai sargātu visu cilvēku intereses un taisnību, nevis rūpētos tikai par vienu vai dažiem. Pilnvaras un spēks, ko Dievs devis pasaulīgajai varai, ir patiess pierādījums Viņa rūpēm par mums un visu pasauli.

Garīgajai varai ir pavisam atšķirīgs uzdevums. Garīgā vara ir nodota baznīcas pārziņā, un tā darbojas tad, kad cilvēkiem pasludina Dieva vārdu, kad viņi stājas visvarenā un visuzinošā Dieva priekšā un kad viņi redz un saņem Dieva žēlastību. Baznīca vēlas padarīt mūs par Dieva bērniem, Dieva valstības locekļiem un debesu Jeruzalemes pilsoņiem. Šī vēsts nav pakļauta pasaulīgajai varai, jo ir saistīta vienīgi ar žēlastību un ticību. Šajā jomā pasaules valdniekiem nav nekādas teikšanas.