Dieva tautas cīņa pret ārējiem un iekšējiem ienaidniekiem

Noklausies šo e-publikāciju

Pašai Dieva tautai piemīt kāda liela nepilnība – tās vājums. Viena no šī vājuma visbiežāk sastopamajām izpausmēm ir zināšanu trūkums. Vispārīgi runājot, “nepilnīga ir mūsu atziņa” (1.Kor.13:9). Taču patiesībā tas nozīmē ko vairāk: tas ir tādu zināšanu trūkums, kurām mums vajadzētu būt un kurām mums īstenībā ir jābūt.

Šim zināšanu trūkumam bieži ir bijušas visai bēdīgas sekas. Korintas draudze sašķēlās, jo tās neredzēja atšķirību starp uzticību saviem vadītājiem un uzticību Kristum (1.Kor.1:10-31). Galatijā zināšanu trūkums lika draudzes locekļiem pievērsties jūdu, nevis kristiešu pestīšanas mācībai (Gal.3:1-5).

Cilvēces vēsturē nav bijis daudz tādu laikmetu, kad cilvēki ir varējuši lepoties ar savām kristīgajām zināšanām. Dažreiz dzirdams izmisīgs palīdzības sauciens:

“Apžēlojies! Ak Dievs! Kāds posts gan man jāredz! Vienkāršajiem cilvēkiem, īpaši laukos, nav pilnīgi nekādas izpratnes par kristīgo mācību un – ak vai! – arī daudzi mācītāji nespēj un nezin, kā mācīt (tas izpaužas tik izteikti, ka kauns par to pat runāt). Tomēr viņi visi apgalvo, ka ir kristieši, ka ir kristīti un saņem svētos sakramentus. Taču viņi (nesaprot un pat) nespēj noskaitīt ne Tēvreizi, ne ticības apliecību, ne arī desmit baušļus; viņi dzīvo kā mēmi mežoņi un nesaprātīgi cūkas; tomēr tagad, uzzinājuši Evaņģēliju, viņi ir iemācījušies smalki izmantot tā sniegto brīvību savā labā.”

Zināšanu trūkumam kristīgos jautājumos bieži nāk līdz arī iedomība un iedomāta drošības izjūta. Visiem kristiešiem jāuzmanās no šāda veida garīgiem maldiem. Šādu kristiešu – vēl “nestipru dvēseļu” (2.Pēt.2:14) – dzīvē pastāv vēl kādas lielas briesmas: viņus, nomoka jautājumi, kas liek tiem doties garīgos meklējumos, lai atrastu jaunas, “svešas mācības” (2.Tim.4:1-4; Ebr.13:9).

Jaunajā Derībā minētajās draudzēs sastopamas daudzas šādas bīstamas mācības, kas uzrunā daudzus cilvēkus arī mūsdienās, vienalga, vai tiek runāts par ēdienu un dzērienu, “miesas mērdēšanu”, “gudrību”, “kalpošanu eņģeļiem” vai “parādībām” (Kol.2:16-23).

Apustuļa vārdi: “Pārbaudait visu; kas labs, to paturiet” (1.Tes.5:21), nenozīmē, ka mums būtu jāatmet kristīgās tradīcijas. Viņš iesaka pārbaudīt Baznīcā izsacīto pravietojumu patiesīgumu. Apustulis vēlas, lai tiktu noskaidrots, vai mācība, ko sludina laiku pa laikam parādošies pravieši, ir saskaņā ar “veselīgo mācību” (Tit.2:1).