Par (pret) cilvēku tradīcijām baznīcā

Noklausies šo e-publikāciju

Mēs domājām, ka mūsu pretinieki aizstāvēs cilvēku tradīcijas citu iemeslu dēļ, taču mēs negaidījām, ka viņi patiešām nosodīs mācību, ka mēs nepelnām grēku piedošanu jeb žēlastību, ievērodami cilvēku tradīcijas. Taču, tā kā šis artikuls ir noraidīts, tad mūsu uzdevums ir vienkāršs un viegls. Šeit mūsu pretinieki ir atklāti sludinājuši jūdu mācības un patumšojuši evaņģēliju ar dēmonu mācībām. Jo Svētie Raksti tradīcijas sauc par „dēmonu mācībām” (1.Tim.4:1-3), ja tiek mācīts, ka reliģiski rituāli palīdz nopelnīt grēku piedošanu un žēlastību. Tā viņi aptumšo Evaņģēliju, Kristus nopelnu un ticības taisnību. Evaņģēlijs mums māca, ka mēs saņemam grēku piedošanu un tiekam samierināti ar Dievu no žēlastības ticībā Kristus nopelna dēļ. Turpretī mūsu pretinieki izvirza citu vidutāju un starpnieku, proti šīs tradīcijas. Ar tām viņi vēlas panākt grēku piedošanu un remdēt Dieva dusmas. Taču Kristus skaidri saka: „bet velti tie mani godā, sludinādami mācības, kas ir cilvēku likumi.” [Mt.15:9]

Nestaigājiet pēc savu tēvu paražām un nepildiet viņu baušļus, un nepadariet sevi nešķīstus ar viņu elkiem! Es, Tas Kungs, esmu jūsu Dievs. Staigājiet pēc Maniem likumiem, pildiet Manus baušļus un turieties pie tiem! [Ec.20:18-19]

Ja cilvēkiem ir atļauts ieviest jaunus rituālus un ja ar šādiem rituāliem viņi nopelna žēlastību, tad mums ir jāatzīst arī visi pagānu reliģiskie kulti un arī jerobeāma ieviestie kulti (1.Ķēn.12:26), kā arī citi, kas pieņemti ārpus bauslības. Ar ko tādā gadījumā atšķiras kristieši no pagāniem?

Ja mums ir atļauts ieviest tādus rituālus, kas palīdz nopelnīt žēlastību vai taisnību, kāpēc tad to nedrīkstēja pagāni un izraēlieši? Pagānu un izraēliešu rituāli tika nosodīti tieši tāpēc, ka viņi bija noraidījuši ticības taisnību un ticējuši, ka šo rituālu dēļ viņi nopelna grēku piedošanu un taisnību.

Visbeidzot, kā gan mēs varam būt pārliecināti par to, ka šie – bez Dieva pavēles – cilvēku iedibinātie rituāli var taisnot, ja Dieva gribu nav iespējams apstiprināt citādi kā vien ar Dieva vārdu? Bet ko tad, ja Dievs neatzīst šādu dievkalpojumu? Kā gan mūsu pretinieki var sacīt, ka viņi ir taisnoti? Viņi to nevar apstiprināt bez Dieva vārda liecības, jo arī Pāvils saka: „viss, kas nenāk no ticības ir grēks.”(Rom.14:23) tā kā par šādiem rituāliem nav Dieva vārda liecības, tad sirdsapziņai jāšaubās, vai šie rituāli ir Dievam patīkami.

Vai ir vajadzīgs vēl vairāk ko sacīt šajā skaidrajā jautājumā? Ja mūsu pretinieki aizstāv uzskatu, ka ar šādiem cilvēku ieviestiem rituāliem tiek nopelnīta taisnošana, žēlastība, grēku piedošana, tad šādi viņi vienkārši dibina antikrista valstību.

Jo antikrista valstība ir jauna veida dievkalpošana, kas ir pamatota cilvēku autoritātē un vērsta pret Kristu. Tā tas ir Muhameda valstībā, kur ar rituāliem un darbiem viņi grib tapt taisnoti Dieva priekšā, noliedzot, ka Dieva priekšā cilvēki tiek taisnoti no žēlastības ticībā Kristus dēļ. Tā arī pāvestība kļūs (kļuvusi)* daļa no antikrista valsts, ja tā aizstāvēs (aizstāv)* mācību, ka cilvēku ieviestie rituāli taisno.

Tā viņi laupa Kristum vien pienākošos godu, kad viņi māca, ka mēs tiekam taisnoti nevis no žēlastības Viņa dēļ, bet gan ar rituāliem; it īpaši viņi laupa godu Kristum, mācot, ka šie rituāli taisnošanā ir ne tikai derīgi, bet pat nepieciešami. Atspēkojums noraida mūsu mācību artikulā par baznīcu, ka patiesai baznīcas vienībai nav visur nepieciešami vienādi cilvēku ieviestie rituāli. Daniēls vienpadsmitajā nodaļā (38.p.) saka, ka cilvēku ieviestie rituāli būs paša antikrista valsts veidols un iekārta: „…viņš cienīs piļu un cietokšņu dievu un vienu tādu dievu, ko nepazina viņa tēvi, viņš godās to ar zeltu, sudrabu, ar dārgakmeņiem un ar citām dārgām mantām.” Šeit Daniēls apraksta jaunu rituālu izgudrošanu, sacīdams, ka tiks godāts tāds dievs, kādu tēvi nav pazinuši*.

[Augsburgas ticības apliecības apoloģija XV]