Elkdievība un buršana cilvēka ikdienas dzīvē

Paldies Dievam, ar buršanos es gan nekad neesmu nodarbojies! Bet vai tiešām nekad? Buršana ir no Dieva atkritušas sirds centieni apvārdot un valdīt tumšos spēkus, par kuriem cilvēks nojauš. Buršana izpaužas ne tikai kā šamaņu dejas un maģiski rituāli. Arī bailes, kas piemīt inteliģentam kultūras cilvēkam par piektdienu trīspadsmito datumu vai arī sastapšanos savā ceļā ar melnu kaķi, ir sava veida buršanas gars.

Kristietis gan neļauj tam ārīgi izpausties. Kristietis vairs nespļauj trīsreiz pār plecu, lai atvairītu sagaidāmo nelaimi, nedz klauvē trīsreiz pie koka, nedz arī notrauc nepatīkamo priekšnojautu par briesmām. Izmeklē savu sirdi un redzi, cik daudz tajā ir tumšu baiļu no apkārtesošajiem spēkiem: bailes no tumsas, no zārka un mirušo kauliem, bailes no visa, ko māņticīgi cilvēki nepārprotami uzskata par nelaimes vēstnešiem.

Un pārbaudi, cik daudz tevī ir saglabājies pusapzinātu tieksmju atvairīt briesmas ar neparastiem rituāliem, cik daudz tevī ir prastas neticības, kas izpaužas šādās domās: “Ja es paspēšu aiziet pa ietvi, pirms šis auto iebrauks šķērsielā, tad šodien mani sagaida veiksme.” Vai: “Ja es varēšu noiet pa ietves malu, liekot katru soli uz cita apmales posma, tad tas nozīmē laimi.” Pat izpētot izglītotu cilvēku domas, mēs atklātu vismulsinošākos piemērus bailēm un maldīgai paļāvībai, kas nav savienojama ar pirmā baušļa skaidro pavēli bīties Dieva, mīlēt Viņu pāri visām lietām un savu ticību un paļāvību vērst uz Viņu.

Īstenībā paļaušanās uz elkdievības spēkiem ir daudz izplatītāka un bīstamāka parādība cilvēka ikdienas dzīvē, nekā mēs nojaušam. Elkdievība nozīmē godāt ko citu, nevis Dievu, paļauties uz ko citu, nevis Dievu, un mīlēt ko citu, nevis Dievu.