Vadīt savas gaitas ar Dievu

“Ēnohs vadīja savas gaitas ar Dievu; tad viņa vairs nebija, jo Dievs ņēma viņu pie sevis.” [1.Moz.5:24]

Šī ir īpaša rota, ko Mozus šajā nodaļā visupirms gribējis parādīt, proti, ka visspēcīgais Dievs ņem pie sevis nevis zosis, govis, kokus vai akmeņus, nedz arī mirušus cilvēkus, bet Ēnohu. Tā tiek norādīts, ka cilvēkam sagatavota daudz labāka dzīve nekā tā posta un nelaimju pilnā dzīve, kuru dzīvojam šeit. Jo, lai gan arī Ēnohs ir grēcinieks, viņš no šīs dzīves šķiras tā, ka Dievs viņam dod citu, labāku dzīvi, – viņš dzīvo ar Dievu, un tad Dievs ņem viņu pie sevis.

Tā Ēnohs ir vadījis savas gaitas ar Dievu, tas ir, šajā dzīvē bijis uzticams liecinieks, mācīdams, ka pēc šī dzīves cilvēkiem apsolītā dzimuma dēļ gaidāma mūžīga dzīvošana. Un Dieva priekšā īstā dzīve ir tieši tā, nevis šī dabiskā dzīve, kas pakļauta iznīcībai. Ēnohs to ir pastāvīgi sludinājis, un Dievs to arī piepilda un dara šo pasludinājumu par īstenību, lai mēs ticētu un būtu pārliecināti, ka Ēnohs ir bijis cilvēks, tāpat kā mēs, dzimis no miesas, no miesīgā Ādama, tomēr Dievs viņu ir ņēmis pie sevis, un nu Ēnohs dzīvo dievišķā, tas ir, mūžīgā, dzīvošanā.