Sākot no šī brīža?

“Ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem” – šo sakāmvārdu lieto dažādās zemēs, un tas nepamatojas nelabojami bezkaunīgajā, pasaulīgajā gudrībā, bet šeit atklājas dziļa kristīga atziņa.

Tas, ka gadu mijā pārskata savu paveikto slikto darbu sarakstu un apņemas nākamo sākt ar labākiem nodomiem, nozīmē vienīgi to, ka cilvēks aizvien dzīvo pagānismā.

Pieņemt lēmumu, no šī brīža (un cik gan daudz tādu “no šī brīža” jau nav bijis!) nākas tam, kurš nezina neko labāku. Viņš domā, ka labi nodomi jau veido jaunu sākumu, tas nozīmē, viņš uzskata, ka pats no sevis var veidot jaunu iesākumu tad, kad vien to vēlas. Un tie ir ļauni māņi, jo jaunu sākumu ar cilvēkiem uzsāk vienīgi Dievs, tad kad Viņam tīk to darīt, bet ne cilvēks ar Dievu.

Tāpēc cilvēks vispār nevar uzsākt jaunu iesākumu, bet viņš par to var vienīgi lūgt.

Tur, kur cilvēks ir pats sevī un dzīvo pats no sevis, tur vienmēr ir tikai vecais, pagājušais. Tur, kur ir Dievs, tur ir jaunais un sākums; un Dievu nevar komandēt, viņu var vienīgi lūgt. Bet lūgt cilvēks var vienīgi tad, ka viņš ir aptvēris, ka ir kaut kas, ko viņš nevar, ka viņš ir pie savas robežas, un ka jāsāk ir kādam Citam.