Mums jājautā pēc iesākuma
15.01.2010 Autors: Dītrihs Bonhēfers e-refleksijas
Tas, ka Bībele runā par iesākumu (1.Moz.1:1), tas uztrauc pasauli un mūs. Jo mēs nevaram runāt par iesākumu, tur kur iesākas iesākums, tur mūsu domāšana apstājas, tur tā izbeidzas.
Un tomēr tā ir mūsu domāšanas iekšējā degsme, un tas, ka mēs vēlamies jautāt par iesākumu, galu galā piešķir eksistenci ikvienam patiesam jautājumam. Mēs zinām, ka mums pastāvīgi jājautā pēc iesākuma un ka mēs taču nekad nevaram pēc tā jautāt. Kāpēc nevaram?
Jo iesākums ir bezgalīgais, un tāpēc ka mēs bezgalīgo vienmēr varam iedomāties kā to, kam nav mitēšanās, tātad kā tādu, kam nav iesākuma. Jo iesākums ir brīvība un mēs brīvību vienmēr varam saskatīt kā nepieciešamību, tātad kā vienu starp daudzām citām, bet nekad kā vienu pirms visām citām.
Mēs jautājam, kāpēc ir tā, ka mēs vienmēr varam domāt no iesākuma un attiecībā uz to un tomēr to nekad nevaram izdomāt, un pat ne izjautāt, un tā šis “kāpēc?” ir viens no izteicieniem, kas varētu aizvest bezgalībā un tomēr nesasniegtu iesākumu.
Līdzīgās e-publikācijas