Skip to content
28. maijs, 2022
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

54. Kas ir mūsu tuvākais?

  • Sākums
  • Vienošanās taisnošanas mācības pamatpatiesībās
  • e-refleksijas

Vienošanās taisnošanas mācības pamatpatiesībās

Reinhards Slenczka

Pasaules luterāņu federācija un pāvesta Vienotības padomes prezidenti parakstīja oficiālo “Kopējo paziņojumu par taisnošanas mācību”. Šajā paziņojumā tiek konstatēts, ka pastāv “konsenss (vienošanās, vienprātība) taisnošanas mācības pamatpatiesībās”.

vienošanās taisnošanas mācības pamatpatiesībās

Tas nozīmē, ka agrākie nosodījumi — vispirms tie, kuri izteikti Tridentas koncila (1547. gadā) Taisnošanas dekrētā un luteriskajās ticības apliecībās — gan nekādā ziņā nav atcelti, tomēr vairs neattiecas uz toreizējiem pretiniekiem. Aizvien no jauna atgriežoties pie šā jautājuma, jau agrāk ir notikusi vesela virkne sarunu starp Romas Katoļu un luteriskās baznīcas teologiem. Šādas sarunas ir notikušas kā ASV, tā arī Vācijā. Es pats esmu piedalījies vienā no šādām sarunām; tās atzinumi publicēti ar nosaukumu “Vai mācības nosodījums šķir baznīcas?”. Esmu strādājis pie nodaļas par taisnošanas mācību, taču jau tolaik atteicos pievienoties šim tekstam. Tomēr kā tolaik, tā arī šodien esmu pārliecināts par to, ka šādas sarunas šķirtu baznīcu starpā ir nozīmīgas un vajadzīgas. Arī kritikai ir jādod savs ieguldījums, cenšoties panākt vienprātību patiesībā.

Mani iebildumi galvenokārt ir vērsti pret divām lietām:

Pirmkārt, netiek izskaidrots, kas jāsaprot ar vārdu damnationes (nosodījumi, lāsti). Romas Katoļu baznīcas likumos anathema (sinonīms damnationes) izsaka to, ka ikviens, kurš pārstāv baznīcas nosodīto mācību, tiek izslēgts no baznīcas sadraudzības un atstāts Dieva tiesas ziņā, tas ir, šeit sastopamies ar garīgu un juridisku spriedumu. Šādu nosodījumu priekšmets kā agrāk, tā arī vēl joprojām ir Lutera centrālie izteikumi, kuri nosodīti 1520. gada bullā Exurge Domine, kā arī tie tiešie Lutera darbu un luterisko ticības apliecību citāti, kuri nosodīti Tridentas koncila Taisnošanas dekrētā. Nosodījumi Luteriskajās ticības apliecībās izteikti citādā formā. Tie nekad nav bijuši juridiski spriedumi, bet gan — izteikumi, kas norāda robežu, aiz kuras Kristus dāvātā pestīšana tiek pazaudēta. īpaši skaidri tas redzams Apoloģijas IV nodaļā, kur izteikti nosodījumi attiecībā uz taisnošanas mācību. Tur arvien no jauna tiek atgādināts: ja tiek mācīts tā, tad Kristus velti ir miris pie krusta.

Šāda veida sarunās nekad nav ticis noskaidrots, ko īsti nozīmē nosodījumi. Faktiski evaņģēliskā puse tos ir sapratusi kā vēsturiskās situācijas nosacītus teoloģiskus izteikumus, tādēļ tos nav uztvērusi īsti nopietni; savukārt [Romas] katoļu puse tos uzlūkojusi kā nemaldīgā, baznīcas mācību noteicošā amata formulētas, nemainīgas definīcijas, pie kurām tā arvien ir stingri turējusies.

Otrkārt, nav skaidrs, kas jāsaprot ar “taisnošanas mācības pamatpatiesībām”. Acīmredzot šeit sastopamies ar kvantificētu “mācības” izpratni, kāda atrodama Romas Katoļu baznīcas lēmumos mācības jautājumos. Luteriskajā izpratnē nav iespējams runāt par “mācības patiesībām” daudzskaitlī. Jo ir tikai viena patiesība — tas ir pats Kristus (Jņ.14:6). Bet mācība saskaņā ar CA V un VII artikulu saistīta ar skaidru Evaņģēlija sludināšanu un sakramentu pareizu pārvaldīšanu, jo caur šiem žēlastības līdzekļiem mums tiek dots Svētais Gars. Savukārt tas vispirms atklājas draudzes dievkalpojumā. Šajā nozīmē taisnošana ir pestīšanas īstenošanās un pestīšanas piešķiršana. Ir nepieciešams pārbaudīt, vai sludināšana notiek saskaņā ar Rakstiem un vai sakramenti tiek pārvaldīti atbilstīgi tam, kā mūsu Kungs tos ir iestādījis. Tas attiecas arī uz veidu, kā tiek atzīti grēki, kā mūsu Kunga uzdevumā un pēc Viņa pavēles tiek pasludināta grēku piedošana. Tas ir jautājums par baznīcas patiesumu — tās baznīcas, kura ir uzcelta ar šiem līdzekļiem, kas arī ļauj atšķirt patieso baznīcu no viltus baznīcas. Tas notiek ne vien šķirtu baznīcu starpā, bet arī ikvienas pastāvošās baznīcas kopības iekšienē. Cīņa starp patieso baznīcu un viltus baznīcu pieder šīs pasaules, šā laika baznīcas dzīves īstenībai — gluži tāpat, kā cīņa starp grēkam pakļauto miesu un Dieva Garu ikvienā no mums.

Galvenā kļūda konsensa formulējumos taisnošanas mācībā, manuprāt, ir tāda, ka teoloģiskā mācība tiek šķirta no baznīcas garīgā patiesuma. Šeit nepieciešams atcerēties, ka reformācija ir sākusies tieši sakarā ar nekārtībām baznīcas praksē — īpaši sakramentu pārvaldīšanā mises laikā, grēku nožēlas un grēksūdzes kārtībā, un visvairāk — grēku atlaidu pārdošanā, kas deva iespēju atpirkties no laicīga soda par grēkiem. Reformācija nozīmē deformācijas novēršanu — nepieciešamība to īstenot rodas arvien no jauna.

Tādēļ nepavisam nav saprotams tas, ka līdz ar konsensa parakstīšanu “taisnošanas mācības pamatpatiesībās”, tajā pašā. laikā Romas Katoļu baznīcas jaunajā likumu grāmatā Codex Iuris Canonici, kas izdots 1983. gadā, kanonos 992-997 ir tikusi atjaunota tā pati vecā grēku atlaidu saņemšanas kārtība un “svētajam 2000. gadam” tiek piedāvātas atbilstīgas jubilejas atlaidas.

Tags: kopīgā luterāņu - katoļu deklarācija Pasaules Luterāņu Federācija patiesība Romas katoļu baznīca taisnošanas mācība

Continue Reading

« Dievs sevi ir atklājis Savā vārdā
Evaņģēlisko kristiešu maldi »
                       

Ieskaties

Pastarā diena drīz būs klāt
Lutera zīmogs
Atšķirība starp atdzimušo un krietnu dabisko cilvēku
Svētceļojumi

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • kadel-musu-pestitaja-vards-ir-jezus Kādēļ mūsu Pestītāja vārds ir Jēzus?
    • e-mācība

    Kādēļ mūsu Pestītāja vārds ir Jēzus?

  • Lai mēs būtu patiesi kristieši Lai mēs būtu patiesi kristieši
    • e-refleksijas

    Lai mēs būtu patiesi kristieši

  • Dzīvības sargāšana Dzīvības sargāšana
    • e-raksti

    Dzīvības sargāšana

  • Dievs sagaida mīlestības darbus pret tuvākajiem Dievs sagaida mīlestības darbus pret tuvākajiem
    • e-apceres

    Dievs sagaida mīlestības darbus pret tuvākajiem

  • Ar pateicību par mazumu Ar pateicību par mazumu
    • e-refleksijas

    Ar pateicību par mazumu

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Pasaule un taisnošanas mācība
  • Grēcinieka taisnošana vienīgi ticības dēļ caur Jēzu Kristu
  • Kad ļaudis snauž un kāsē?
  • Skaidrojoši jautājumi un atbildes: taisnošana
  • Svētdarīšana
  • Pasaules luterāņiem nav vienprātības taisnošanas izpratnē
  • Taisnošanas mācība ir kā mugurkauls

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “Viss iet uz galu, mūsu uzdevums ir rādīt vienīgo iespējamo ceļu uz nākamību (mūžīgo dzīvošanu), nevis radīt ideālu pasauli šeit…”
  • gviclo: “Šīs norises liecina par tendenci, kad pašsaprotamais kļūst nesaprotams jeb, kā citi to sauc - uzbrukums pamatvērtībām. Jēdzieni laulība, ģimene,…”
  • jean: “Jā, tāpat kā ikviens cilvēks, kas grēko un noliedz, ka grēko. Girgenzons savā skaidrojumā par 5. bausli to izsaka šādi:…”
  • Janis Karklins: “Piebilde iekavās: "Dievs neapstiprina tirānu netaisnību, nedz arī pieprasa, lai cilvēki uzskatītu netaisnību par taisnību. Tāpēc, lai gan Dievs noraida…”
  • jean: “Par ko šūmēšanās? Aborts ar atvieglojumiem (ko tas vispār nozīmē?!?) slikti, bet aborts bez atvieglojumiem (kā šķiet tas jau daudzus…”

RSS e – POLEMIKA

  • Par Jūdas vēstuli
  • Politiskās atšķirības. Vai to pamatā ir atšķirīga reliģiozitāte?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Ps.146:3
    Nepaļaujaties uz lieliem kungiem, uz cilvēku bērniem, kas nekā nevar palīdzēt.

ilustrētā baznīca

Uz baznīcas krusta
Uz baznīcas krusta

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēks grēku piedošana Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters Par kristīgās ticības apliecinājumu par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2022


Posting....